īpatsvars
īpatsvars -a, v.
1.Skaits, daudzums, biežums vai nozīmīgums, salīdzinot ar pārējo vai pārējiem.
PiemēriParādās pilsētas temats ar asiem sociāliem sadzīves kontrastiem. Pamazām tas iegūst lielu īpatsvaru.
- Parādās pilsētas temats ar asiem sociāliem sadzīves kontrastiem. Pamazām tas iegūst lielu īpatsvaru.
- Pieaugot strādnieku skaitam, likumsakarīgi palielinājās arī to īpatsvars republikas iedzīvotāju kopējā sastāvā.
Avoti: 3. sējums