vizbulīte
vizbulīte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar rozetē sakārtotām ādainām lapām un ziliem ziediem.
PiemēriDārzā piesaulē starp sabirušajām un ziemu saplakušajām koku lapām šur tur pabāzis galvu kāds zils vizbulītes ziediņš.
- Dārzā piesaulē starp sabirušajām un ziemu saplakušajām koku lapām šur tur pabāzis galvu kāds zils vizbulītes ziediņš.
- Zilo vizbulīšu ziedi atveras tikai saulainā laikā. Kad ir apmācies un lietains, ziedlapas aizveras un kātiņi noliecas, lai aizsargātu ziedus no samirkšanas.
- Ar zelta zobu saule sniegu skrubina, Un vizbulīte iededz zilu liesmu.
1.1.Vizbulis.
PiemēriZālē zem upmalas alkšņiem un ievām bija izkaisīti balti punktiņi. Tie nebija nobirušie ievas ziedi, bet pēdējās šī pavasara baltās vizbulītes.
- Zālē zem upmalas alkšņiem un ievām bija izkaisīti balti punktiņi. Tie nebija nobirušie ievas ziedi, bet pēdējās šī pavasara baltās vizbulītes.
Avoti: 8. sējums