nobarot
nobarot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Barojot (dzīvnieku), panākt, ka (tam) veidojas ķermeņa vajadzīgā, vēlamā masa.
PiemēriLabi nobarots teļš.
- Labi nobarots teļš.
- Nobarojamie lauksaimniecības dzīvnieki.
- Nobaroju ar graudiem septiņdesmit pudu smagu cūku..
- ..spīdīgi nobarotais, manāmi dābolainais dūkainis dusmīgi iecirta galvu..
1.1.parasti divd. formā: nobarots; sar. Dodot labi un daudz ēst, panākt, ka (cilvēks, parasti bērns, viņa ķermenis, tā daļas) kļūst resns, tukls, pilnīgs.
Piemēri..no apaļi nobarotā mazuļa augusi un veidojusies.. Ārija..
- ..no apaļi nobarotā mazuļa augusi un veidojusies.. Ārija..
- «Es nezinu, kāds viņš ir, tikai man pretīgs. Ar savu nobaroto seju, ar savu zirgu un govīm..»
Avoti: 5. sējums