kauss
kauss -a, v.
1.Paliels, dzeršanai paredzēts trauks ar osu. Šāds trauks bez osas.
PiemēriAr dzintariem rotāts alus kauss.
Stabili vārdu savienojumiCilāt kausu.
1.1.Šāds trauks kopā ar tā saturu.
PiemēriPāri plūstošs kauss.
1.2.Šāda trauka saturs. Šādā traukā ietilpstošais (šķidruma) daudzums.
PiemēriKamēr.. vīri tā trieca, tukšodami kausu pēc kausa labi norūgušā alus, nemanot piezagās vakars.
Stabili vārdu savienojumiIzdzert (arī iztukšot) kausu (līdz dibenam.).
1.3.pārn. Pārdzīvojums, izjūtas. Arī liktenis.
PiemēriBet, baudījumu kausu, Ar rozēm pušķotu. Kad tikai satvert gribu, Es jūtu - riebumu!
2.Karote smelšanai (parasti liela).
PiemēriAlumīnija kauss.
2.1.Šāda karote kopā ar tās saturu. Šādas karotes saturs. Šādā karotē ietilpstošais (kā) daudzums.
PiemēriMāte paķēra bļodu,.. ielēja tajā vēl dažus kausus zupas..
3.fizk. Dažādas formas un materiāla, parasti vāzei līdzīgs, izstrādājums, ko pasniedz par balvu sporta sacensību uzvarētājiem.
PiemēriCeļojošais kauss.
4.tehn. Ietaise, ierīce, mehānisma elements beramu, smeļamu u. tml. materiālu pacelšanai.
PiemēriArī es esmu tur, kur zemi rok metāla kausi.
Stabili vārdu savienojumiKausu elevators.
5.Svaru bļodveida elements atsvara vai sveramā priekšmeta novietošanai.
PiemēriIelikt atsvaru kausā.
Stabili vārdu savienojumiLikt (arī mest) svaru kausos.
6.bot. Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu.
PiemēriParastās pupiņas ziedu no ārpuses ietver zaļš zvanveida kauss.
6.1.Šāda apziedņa daļa kopā ar vainagu. Zieds, kura ziedlapas sakārtotas kausveidīgi.
PiemēriEs skatos, kā rasa izgaro No vijolītes kausa..
Stabili vārdu savienojumiGalvas kauss.
Avoti: 4. sējums