izmocīties
izmocīties -mokos, -mokies, -mokās, arī -mocos, -mocies, -mocās, pag. -mocījos; refl.
1.Ilgāku laiku, daudz mocīties. Ilgāku laiku justies ļoti slikti.
PiemēriIzmocīties sāpju lēkmē.
- Izmocīties sāpju lēkmē.
- Izmocīties ar galvassāpēm.
- Izmocīties ar bezmiegu.
- Izmocīties ar nelabumu.
1.1.Ilgāku laiku paciest lielas grūtības.
PiemēriIzmocīties saules svelmē.
- Izmocīties saules svelmē.
- Izmocīties tālā ceļā.
1.2.Ilgāku laiku, ļoti nopūlēties.
PiemēriIzmocīties ar grūtu uzdevumu.
- Izmocīties ar grūtu uzdevumu.
- Izmocīties smagā darbā.
- Zēni izmocījās, kamēr izlauza celmu.
- Stabs bija dienā salijis un glums, tā ka Jaņuks, līdz pusei [augšā] ticis, pāris reižu lādēdamies noslīdēja lejā.. Izmocījies viņš nolēma vadiem pārmest auklu un rāpties, aiz tās pieturoties.
2.Ar lielam grūtībām izkļūt cauri caur (ko).
PiemēriIzmocīties cauri meža biezoknim.
- Izmocīties cauri meža biezoknim.
- Izmocīties cauri staignājam.
- Izmocīties cauri liesmām.
- ..cauri pārpildītam tramvajam Nav jāizmokās mainīt sīko naudu.
- pārn. ..iestājos augstskolā mehānikas fakultātē un kaut kā ar lielām pūlēm izmocījos tai cauri.
2.1.Ar lielām grūtībām izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzmocīties no purva.
- Izmocīties no purva.
Avoti: 3. sējums