pieplūkt
pieplūkt -plūcu, -plūc, -plūc, pag. -plūcu; trans.
1.Plūcot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
PiemēriPieplūkt trušiem zāli.
1.1.Plūcot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (ko).
PiemēriTrausli zari [ievām]. Tik vieglu roku Veselu klēpi pieplūkt var.
2.Plūcot papildināt (kā daudzumu).
PiemēriĀtri Valts nolauza tepat loga priekšā dažus smaržīgā dievkociņa zariņus. Vēl pieplūca klāt kliņģerīšu ziedus..
Avoti: 6-2. sējums