izkalties
izkalties -kāļos, -kalies, -kaļas, pag. -kalos; refl.
1.Ilgāku laiku, daudz kalt (par cilvēku).
PiemēriKalējs izkaļas pa smēdi.
- Kalējs izkaļas pa smēdi.
2.parasti 3. pers. Ilgāku laiku, daudz kalt (par putniem).
PiemēriDzenis izkaļas kokā.
- Dzenis izkaļas kokā.
3.Kaļot (piemēram, sienu) un izveidojot caurumu, izvirzīties (tai) cauri.
PiemēriIzkalties cauri mūrim.
- Izkalties cauri mūrim.
- pārn. Vai tiešām starp viņiem nebija neviena, kas gribētu dalīties ar Austru liktenī, priekos un bēdās..? Varbūt pietrūka spēka izkalties cauri svešatnības sienām..
3.1.Izkaļot caurumu, izkļūt (no telpas).
PiemēriIzkalties no cietuma kameras.
- Izkalties no cietuma kameras.
Avoti: 3. sējums