izkalties
izkalties -kāļos, -kalies, -kaļas, pag. -kalos; refl.
1.Ilgāku laiku, daudz kalt (par cilvēku).
PiemēriKalējs izkaļas pa smēdi.
2.parasti 3. pers. Ilgāku laiku, daudz kalt (par putniem).
PiemēriDzenis izkaļas kokā.
3.Kaļot (piemēram, sienu) un izveidojot caurumu, izvirzīties (tai) cauri.
PiemēriIzkalties cauri mūrim.
3.1.Izkaļot caurumu, izkļūt (no telpas).
PiemēriIzkalties no cietuma kameras.
Avoti: 3. sējums