nogrūt
nogrūt parasti 3. pers., -grūst, pag. -gruva; intrans.
Atdaloties nost (no kā), nokrist, nogāzties (parasti lielā daudzumā). Nobrukt (1).
PiemēriIeži nogrūst.
- Ieži nogrūst.
- pārn. Mežs un melnās pavasara debesis nogrūst pār mani..
Avoti: 5. sējums