raukties
raukties raucos, raucies, raucas, pag. raucos; refl.
1.parasti 3. pers. Mazināties (apjomā, daudzumā).
PiemēriAudums mazliet raucas.
- Audums mazliet raucas.
- Jau kupenas raucas un dilst.
- ..Rūdis, valdot lielo arklu, iet pa vagu tam pakaļ. Velēna veļas pie velēnas, un rudais lauks.. raucas šaurāks un šaurāks.
- Dzeltenās liesmiņas plītī raucās arvien mazākas, beidzot apdzisa pavisam.
1.1.Kļūt īsākam (par laikposmu, parasti par dienu).
PiemēriKaut gadi paietu un dienas raukties sāktu..
- Kaut gadi paietu un dienas raukties sāktu..
- Uz rudens pusi dienas strauji raucas īsākas..
2.parasti 3. pers. Refl. → raukt1. Tikt rauktam.
PiemēriPiere raucas dziļās grumbās.
- Piere raucas dziļās grumbās.
3.pareti Rauties4.
PiemēriGalvu plecos ierāvis,.. sēž Zints un raucas aizvien mazāks, - kaut tikai nu viņu tagad neviens neredzētu...
- Galvu plecos ierāvis,.. sēž Zints un raucas aizvien mazāks, - kaut tikai nu viņu tagad neviens neredzētu...
Avoti: 6-2. sējums