Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
raukt
raukt raucu, rauc, rauc, pag. raucu; trans.
1.Sasprindzināt sejas muskuļus tā, ka (sejas, parasti pieres) ādā veidojas grumbas, mazliet pavirzīt sejas daļas.
Piemēri..daļa lībiešu nepatikā rauca pieri..
  • ..daļa lībiešu nepatikā rauca pieri..
  • Valdis Lukss šķirstīja kladi ar jaunas autores dzejoļiem, raukdams pieri par paviršo izteiksmi..
  • ..kalēja meistars rauc bargas uzacis, māte bieži skatās uz durvīm, un Vilnis ir gluži nemierīgs. Vecākā brāļa vēl nav.
Stabili vārdu savienojumiRaukt degunu.
  • Raukt degunu idioma Paust sejā neapmierinātību, nepatiku, pretīgumu.
1.1.Vilkt gmmbis (purnu) – par dzīvniekiem.
2.Adot, tamborējot mazināt adījumā, tamborējumā (valdziņu, cilpiņu) skaitu. Adot, tamborējot mazināt valdziņu, cilpiņu skaitu (adījumā, tamborējumā).
PiemēriRaukt cimdu.
  • Raukt cimdu.
  • Veidojot plecu slīpumus, rauc katrā 2. kārtā 4 valdziņus..
2.1.pārn. Mazināt (apjomā).
PiemēriSaule rauc ēnu arvien īsāku.
  • Saule rauc ēnu arvien īsāku.
  • ..dienas nakšu melnums rauc..
3.divd. formā: raukts Tāds, kas virzienā uz galotni krasi kļūst tievāks (par auga stumbru).
PiemēriRaukts stumbrs.
  • Raukts stumbrs.
Avoti: 6-2. sējums