Paplašinātā meklēšana
Meklējam raukt.
Atrasts vārdos (82):
- raukt:1
- braukt:1
- kraukt:1
- traukt:1
- apraukt:1
- noraukt:1
- paraukt:1
- saraukt:1
- spraukt:1
- uzraukt:1
- raukties:1
- apbraukt:1
- aptraukt:1
- atbraukt:1
- attraukt:1
- iebraukt:1
- ietraukt:1
- izbraukt:1
- iztraukt:1
- iztraukt:2
- nobraukt:1
- notraukt:1
- pabraukt:1
- pakraukt:1
- patraukt:1
- sabraukt:1
- satraukt:1
- uzbraukt:1
- uztraukt:1
- aizbraukt:1
- aiztraukt:1
- iespraukt:1
- nospraukt:1
- pārbraukt:1
- pārtraukt:2
- pārtraukt:1
- piebraukt:1
- pietraukt:1
- brauktuve:1
- satraukts:1
- traukties:1
- uztraukts:1
- paraukties:1
- saraukties:1
- spraukties:1
- uzraukties:1
- garāmbraukt:1
- attraukties:1
- iebrauktuve:1
- ietraukties:1
- izbraukties:1
- izbrauktuve:1
- iztraukties:1
- nobraukties:1
- nobrauktuve:1
- notraukties:1
- pabraukties:1
- patraukties:1
- sabraukties:1
- satrauktība:1
- satraukties:1
- uzbrauktuve:1
- uztraukties:1
- aiztraukties:1
- atspraukties:1
- iespraukties:1
- izspraukties:1
- nepārtraukts:1
- nospraukties:1
- pārbrauktuve:1
- pārtrauktība:1
- pārtraukties:2
- pārtraukties:1
- paspraukties:1
- piebrauktuve:1
- pietraukties:1
- saspraukties:1
- aizspraukties:1
- caurbrauktuve:1
- pārspraukties:1
- piespraukties:1
- nepārtrauktība:1
Atrasts vārdu savienojumos (3):
Atrasts skaidrojumos (1131):
- (Ne)ko (ne)iztaisīt (par ko) (ne)raizēties, (ne)ņemt vērā. Arī (ne)uztraukties.
- apraukt Adot samazināt valdziņu skaitu, noraukt (valdziņus).
- apairēt Airējot apbraukt (ap ko, kam apkārt).
- ieairēt Airējot iebraukt (kur iekšā).
- izairēt Airējot izbraukt.
- noairēt Airējot nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- noairēt Airējot nobraukt (visu laikposmu).
- noairēt Airējot nobraukt nost, gar (ko).
- apairēties Airējoties apbraukt (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Airēties apkārt.
- aizripot Aizbraukt (par cilvēku).
- aizlidot Aizbraukt (par lidaparātiem).
- aiziet Aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
- aizripot Aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
- aizritēt Aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
- nobraukt Aizbraukt (uz kurieni, kur u. tml.).
- aizdūkt Aizbraukt ar dūcošu troksni (par transportlīdzekļiem).
- aizdunēt Aizbraukt ar dunošu troksni (par transportlīdzekļiem).
- pamest Aizejot pārtraukt sakarus, neinteresēties, nerūpēties vairs (par kādu).
- eksaltēts Aizgrābts, satraukts. Slimīgi jūsmīgs.
- embargo Aizliegums kuģiem iebraukt ostā vai izbraukt no tās.
- aizsprausties Aizspraukties.
- aiztraukties Aiztraukt (1).
- magnetogrāfs Aparāts debess ķermeņa magnētiskā lauka svārstību nepārtrauktai reģistrēšanai.
- aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) - par cilvēkiem lidaparātos.
- aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) - par lidaparātiem.
- Mest (arī lekt) līkumu apkārt Apiet, apbraukt ar līkumu.
- apliekt Apiet, apskriet, apbraukt (ko).
- pārlūzt Aprauties, tikt pārtrauktam uz īsu brīdi (par balsi, runu, parasti aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
- aplaist Apskriet, apbraukt, aplidot (apli, loku).
- aplaist Apskriet, apbraukt, aplidot (kam apkārt).
- nobalsot Apturēt (garāmbraucošu transportlīdzekli), paceļot roku (lai brauktu ar šo transportlīdzekli).
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir sasniedzis ceļa mērķi. Apzīmē tādu stāvokli, kad (ceļš) ir noiets, nobraukts.
- pāriet Apzināti pārmainīt, padarīt citādu nekā iepriekš (savas darbības, rīcības veidu). Pārtraukt iepriekšējo (darbību, rīcību) un sākt darīt ko citu.
- appērties Ar grūtībām apiet, apbraukt (pa smilšainu, dubļainu ceļu, vietu).
- dangāties Ar grūtībām iet, braukt pa dangainu vietu. Arī dangāt.
- izmuļļāties Ar grūtībām izbraukt.
- izmalties Ar grūtībām iziet, iznākt, izbraukt.
- slēgt Ar īpašu ierīci radīt vai pārtraukt nosprostojumu (piemēram, cauruļvadā). Ar īpašu ierīci mainīt (kā, piemēram, iekaltas, mehānisma) darbības režīmu, arī (kā, piemēram, detaļu, elementu) savstarpējo stāvokli.
- noslēgt Ar īpašu ierīci, iekārtu pārtraukt (piemēram, vada, līnijas) darbību.
- Mest cilpu (arī cilpas) Ar līkumu iet, skriet, braukt. ..
- noveikt Ar piepūli noiet, nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- nodzīties Ar pūlēm veikt, piemēram, noiet, no braukt (lielāku attālumu, parasti pa sliktu ceļu).
- Nojaukt (arī nodedzināt) visus tiltus aiz sevis Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
- Nojaukt (arī nodedzināt, sadedzināt) visus tiltus (aiz sevis) Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
- Nojaukt (arī nodedzināt, sadedzināt) visus tiltus (aiz sevis) Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
- Nodedzināt (arī nojaukt) visus tiltus aiz sevis Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
- Sadedzināt (arī nodedzināt, nojaukt) visus tiltus (aiz sevis) Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
- iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts. Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts.
- Kamanu ceļš Ar sniegu pārklāts ceļš, pa kuru var braukt ar kamanām (ragavām).
- Kamanu ceļš Ar sniegu pārklāts ceļš, pa kuru var braukt ar kamanām (ragavām).
- Ragavu ceļš Ar sniegu pārklāts ceļš, pa kuru var braukt ar ragavām.
- apspiest Ar stingru varu, militāru spēku izbeigt, pārtraukt (piemēram, sacelšanos, revolūciju).
- nogāzt Ar vardarbību atņemt valdīšanas tiesības, varu, valdošo politisko stāvokli, pār traukt šķirisko diktatūru.
- gāzt Ar vardarbību atņemt valdīšanas tiesības, varu, valdošo politisko stāvokli, pārtraukt šķirisko diktatūru.
- vīza Ārvalsts iestādes oficiāla atļauja, kas dod tiesības iebraukt šajā ārvalstī, izbraukt no tās vai šķērsot tās teritoriju.
- atlidot Atbraukt (par lidaparātu apkalpi, pasažieriem).
- atripot Atbraukt (parasti par automobiļiem).
- birums Ātra, nepārtraukta (skaņu, vārdu, teikumu) plūsma.
- Griezties kā vāverei ritenī Atrasties nepārtrauktā kustībā, darbībā (bieži bezjēdzīgā).
- Griezties (arī skriet) kā vāverei ritenī Atrasties nepārtrauktā kustībā, darbībā (bieži bezjēdzīgā).
- aizskriet Ātri aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
- aizsteigties Ātri aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
- nolaist Ātri aizbraukt (uz kurieni, kur u. tml.).
- aizlaist Ātri aizbraukt, aizjāt u. tml.
- atlaist Ātri atbraukt, atjāt u. tml.
- attraukt Ātri atkļūt, atvirzīties šurp. _imperf._ Traukt šurp. Ātri atkļūt (kur, pie kā u. tml.). Atvirzīties.
- atskriet Ātri atnākt, arī atbraukt.
- aizņirbēt Ātri attālināties, nepārtraukti parādoties un pazūdot.
- skriet Ātri braukt (par transportlīdzekļiem).
- steigt Ātri braukt (par transportlīdzekļiem).
- steigties Ātri braukt (par transportlīdzekļiem).
- drāzt Ātri braukt.
- drāzties Ātri braukt.
- nesties Ātri braukt.
- ielaist Ātri iebraukt, iejāt (kur iekšā).
- sukāt Ātri iet, skriet, arī braukt.
- šķīt Ātri iet, skriet, braukt.
- izdrāzties Ātri izbraukt, izjāt cauri (kam), caur (ko).
- noskriet Ātri nobraukt (nost no kurienes, kur u. tml.).
- noskriet Ātri nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- noskriet Ātri nobraukt (visu laikposmu).
- noskriet Ātri nobraukt gar (ko), garām (kam).
- noskriet Ātri nobraukt lejā (no kurienes, kar u. tml.).
- nolaist Ātri nobraukt, nojāt lejā, nost, gar (ko).
- nosukāt Ātri noiet, arī nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- atķert Ātri papildināt, turpināt (pārtraukto sarunu, stāstījumu, domu).
- pārskriet Ātri pārbraukt (pāri kam, pār ko).
- uzšauties Ātri uziet, uzskriet, arī uzbraukt.
- uzmesties Ātri uziet, uzskriet, uzlēkt, arī uzbraukt u. tml.
- uzlaist Ātri uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ātri uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
- uzsperties Ātri uzskriet, uzbraukt, uzlidot u. tml.
- steigties Ātri virzīties (iet, skriet, braukt u. tml.), parasti, lai nonāktu (kur, pie kā u. tml.) cik iespējams ātri, lai paspētu ierasties laikā.
- traukt Ātri virzīties (par cilvēkiem). Ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt). Traukties.
- triekties Ātri virzīties (piemēram, iet, braukt), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
- nobērt Ātri, nepārtraukti šaut un pabeigt šaut (parasti šāvienu kārtu).
- aizdrāzties Ātri, steigā aizskriet, aizbraukt. _imperf._ Drāzties prom.
- atdrāzties Ātri, steigā atskriet, atbraukt šurp. _imperf._ Drāzties šurp.
- iedrāzties Ātri, steigā iebraukt, iejāt (kur iekšā).
- izdrāzties Ātri, steigā izbraukt, izjāt (no kurienes, kur u. tml.).
- nodrāzties Ātri, steigā noskriet, nobraukt.
- pārdrāzties Ātri, steiga pārskriet, pārbraukt (mājas, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārdrāzties Ātri, steigā pārskriet, pārbraukt (pāri kam, pār ko).
- padrāzties Ātri, steigā paskriet, arī pabraukt, pajāt.
- piedrāzties Ātri, steigā pieskriet, piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sadrāzties Ātri, steigā saskriet (1), sabraukt (1).
- ielidot Ātri, vieglā gaitā ieiet, ienākt, ieskriet, ātri iebraukt (kur iekšā).
- lidot Ātri, vieglā gaitā iet, skriet. Ātri braukt.
- izlidot Ātri, vieglā gaitā iziet, iznākt, izskriet, ātri izbraukt.
- nolidot Ātri, vieglā gaitā noiet, nonākt, noskriet. Ātri nobraukt.
- uzlidot Ātri, vieglā gaitā uziet, uzskriet. Arī ātri uzbraukt.
- pauzēt Atskaņojot skaņdarbu, pārtraukt skanējumu atbilstoši paužu apzīmējumiem nošu rakstā.
- Nokāpt no kuģa, arī nokāpt krastā (arī malā) Atstājot kuģi, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes. Pārtraukt strādāt par jūrnieku.
- attraukties Attraukt (1).
- baidīties Bažīties, šaubīties, uztraukties.
- baiļoties Bažīties, uztraukties.
- mitēties Beigties, pārstāt, tikt pārtrauktam, arī pabeigtam (par norisi, stāvokli, parādību).
- likvidēties Beigties, tikt pārtrauktam (par notikumu, procesu u. tml.).
- Bez atelpas Bez atpūtas, nepārtraukti.
- bēdāt Bīties (no kā), uztraukties (par ko).
- apbraukt Braucot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Braukt apkārt.
- atkuģot Braucot ar kuģi, atkļūt šurp. Braucot ar kuģi, atkļūt (kur, pie kā u. tml.). Atbraukt (par kuģi).
- iekuģot Braucot ar kuģi, ievirzīties (kur iekšā). Iebraukt (par kuģi).
- aizbraukt Braucot attālināties, braukšus doties prom. _imperf._ Braukt prom.
- sabraukties Braucot kopā (ar kādu, kādā grupā), iegūt prasmi saskanīgi braukt (parasti kādā sporta veidā).
- pabraukt Braucot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekli. Braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- atbraukt Braukšus ierasties. _imperf._ Braukt šurp. Braukšus atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- pabraukt Braukšus pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- rullēt Braukt (parasti ar automobili).
- laisties Braukt (parasti ar slēpēm, ragaviņām).
- Kāpt uz kuģa Braukt (prom) ar kuģi.
- noripot Braukt (visu laikposmu) un pabeigt braukt (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
- nobraukt Braukt (visu laikposmu) un pabeigt braukt.
- laivot Braukt ar laivu.
- sērfot Braukt ar sērfingu.
- smaiļot Braukt ar smailīti (2).
- stūrēt Braukt ar transportlīdzekli, vadot ar stūri kustību noteiktā virzienā.
- Braukt par zaķi Braukt bez biļetes.
- Braukt par zaķi Braukt bez biļetes.
- garāmbraukt Braukt kam garām.
- pērties Braukt pa staignu, smilšainu u. tml. ceļu (par transportlīdzekļiem).
- klidzināt Braukt pajūgā, ko velk zirgs, virzoties sīkiem, skanīgiem soļiem.
- Braukt soļiem (arī soļos) Braukt samērā lēnām, zirgam nerikšojot.
- nākt Braukt šurp (ar transportlīdzekli, parasti ar kuģi).
- kratīties Braukt transportlīdzeklī, kas krata.
- nobraukt Braukt un pabeigt braukt (kā).
- izbraukt Braukt un pabeigt braukt (parasti, pārvarot grūtības).
- slīdēt Braukt, parasti vienmērīgā, klusā gaitā (par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
- kreisēt Braukt, veicot izlūkošanu, apsargājot krastu vai kuģus, uzbrūkot pretinieka kuģiem (par kuģi, tā apkalpi).
- iela Brauktuve šādā joslā.
- nobremzēt Bremzējot pārtraukt (transportlīdzekļa kustību).
- piebremzēt Bremzējot piebraukt.
- pieburāt Burājot piebraukt (burukuģi, burulaivu u. tml. pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieburāt Burājot piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- plūst Būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā uztverē).
- tecēt Būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā uztverē). Plūst (6).
- Plēst matus Būt izmisušam, ļoti uztrauktam, nezinot, ko iesākt.
- Plēst matus Būt izmisušam, ļoti uztrauktam, nezinot, ko iesākt.
- Nevarēt savā ādā rimties Būt ļoti uztrauktam, nemierīgam.
- Nevarēt (savā) ādā rimt (biežāk rimties) Būt ļoti uztrauktam, nemierīgam.
- Nevarēt (savā) ādā rimties (retāk rimt) Būt ļoti uztrauktam, nemierīgam.
- Nerast nekur (sev) mieru (arī vietu) Būt nemierīgam, satrauktam, nervozam, nespēt nomierināties.
- Nezināt, kur likties Būt nemierīgam, satrauktam, nespēt nomierināties un nezināt, ko darīt, uz kurieni iet.
- Nezināt, kur likties Būt nemierīgam, satrauktam, nespēt nomierināties un nezināt, ko darīt, uz kurieni iet.
- plūst Būt nepārtrauktā apgrozībā (parasti par naudu). Tikt nepārtraukti ieņemtam vai izdotam.
- līt Būt nepārtrauktam, intensīvam (par apšaudi).
- mirdzināt Būt par cēloni tam, ka (kas) spilgti spīd, atstarojot, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu.
- cirst Būt par cēloni, ka tiek spēji pārtraukta (piemēram, elpa).
- aizsprostot Būt par šķērsli, kavēt, arī pārtraukt (kustību, plūsmu).
- murdēt Būt satrauktā, nemierpilnā kustībā (piemēram, par parādībām dabā).
- mirdzināt Būt tādam, kam (kas) spīd, atstarojot spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu.
- mirdzināt Būt tādam, kam (no kā) izplatās spilgta, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta, gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
- zibsnīt Būt tādam, kam (no kā) izplatās spoža, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
- pildīt Būt tādam, ko veic (kādā laikposmā) nepārtraukti, nemitīgi (par darbību, darbu).
- skriet Būt tādam, pa ko var, parasti ātri, braukt (par ceļiem).
- Sisties starpā (arī vidū) Censties ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
- Sisties (arī lēkt) starpā (arī vidū) Censties ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
- Sisties (arī lēkt, arī līst) vidū (arī starpā) Censties ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
- klusināt Censties panākt, ka (kāds) apklust. Censties pārtraukt (kādu), neļaujot turpināt runāt, dziedāt, smieties u. tml.
- žņaugt Cieši aptvert un spēcīgi spiest (kāda) kaklu, lai pārtrauktu elpošanu, parasti nolūkā nonāvēt.
- larkšķis Cilvēks, kas daudz, nepārtraukti runā.
- strīds Cilvēku sadursme (atšķirīgu, pretēju uzskatu, interešu, tieksmju dēļ), kas izpaužas, parasti, satrauktā, asā sarunā.
- ķilda Cilvēku sadursme (pretēju uzskatu, interešu, tieksmju dēj), kas izpaužas satrauktā, asā sarunā. Strīds.
- kaskāde Cits citam nepārtraukti sekojošu elementu apvienojums akrobātikā.
- slēgt Darbinot īpašu (iemontētu, piestiprinātu) mehānismu, radīt vai pārtraukt savienojumu starp ko kustināmu (piemēram, starp durvīm, vāku, atvilktni) un kādu nekustīgu detaļu, elementu (piemēram, aili).
- pildīt Darboties (kādā laikposmā) nepārtraukti, nemitīgi.
- aizdārdināt Dārdot aizbraukt, aizvirzīt (ko).
- aizdārdināt Dārdot aizbraukt.
- Krist uz nerviem Darīt nervozu, arī neiecietīgu, satraukt, kaitināt.
- Krist uz nerviem Darīt nervozu, arī neiecietīgu, satraukt, kaitināt.
- braucējs Darītājs --> braukt.
- iebraucējs Darītājs --> iebraukt.
- pārtraucējs Darītājs --> pārtraukt.
- Krustām (un) šķērsām, retāk krustu (un) šķērsu Daudz (iet, braukt u. tml.).
- larkšķēt Daudz, nepārtraukti runāt.
- krustu Dažādos virzienos, daudz (iet, braukt u. tml.).
- Krustām (un) šķērsām Dažādos virzienos, daudz (iet, braukt u. tml.).
- Krustu (un) šķērsu, biežāk krustām (un) šķērsām Dažādos virzienos, daudz (iet, braukt u. tml.).
- braucams Divd. --> braukt.
- piebraucams Divd. --> piebraukt.
- satraucošs Divd. --> satraukt.
- satraukts Divd. --> satraukt.
- uztraucošs Divd. --> uztraukt.
- uztraukts Divd. --> uztraukt.
- šķirties Dodoties prom, pārtraukt saskarsmi (ar kādu). Dodoties (kādam) prom, pārtraukt saskarsmi (ar to).
- biļete Dokuments, kas dod tiesību (par maksu) ieņemt vietu (piemēram, teātrī, operā, kino) vai braukt (satiksmes līdzekļos).
- pieņemt Dot iespēju, ļaut (transportlīdzeklim) iebraukt noteiktā teritorijā.
- Kāpt uz kuģa Doties kuģī. Braukt (prom) ar kuģi.
- laist Doties, parasti braukšus (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu). Braukt, skriet, ātri iet.
- pūst Drāzties, traukties.
- dangas Dziļi iebrauktas ratu sliedes, grambas, bedres (ceļā).
- grauzējs Dzīvnieks ar spēcīgi attīstītiem priekšzobiem, kuri nepārtraukti aug (piemēram, pele, žurka, vāvere, bebrs).
- pacilāts Emocionāli saviļņots, priecīgi satraukts, garīgi možs (par cilvēku).
- Baltā gaisma Gaisma, kuras spektrā nepārtrauktā secībā ir visu garumu viļņi.
- Baltā gaisma Gaisma, kuras spektrā nepārtrauktā secībā ir visu garumu viļņi.
- galotņot Griezi vai lauzt (augiem) stublāja vai zaru galotnes, lai pārtrauktu augšanu garumā.
- ieburāt Iebraukt (kur iekšā) - par buru kuģi, buru laivu.
- ienākt Iebraukt (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem.
- ieripot Iebraukt (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem.
- ieiet Iebraukt (kur iekšā) - parasti par kuģi. Iebraukt (kur iekšā, parasti ar kuģi).
- ieripot Iebraukt (kur iekšā) ar transportlīdzekli.
- iegriezt Iebraukt (kur iekšā).
- ielidot Iebraukt ar lidaparātu (par lidaparātu apkalpi, pasažieriem).
- trenēt Iebraukt vai iejāt (zirgus), gatavot (tos) sacensībām.
- nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) slēdzi, regulatoru, pārtraukt vai pavājināt (iekārtas, ierīces u. tml.) darbību.
- nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) slēdzi, regulatoru, pārtraukt vai samazināt (kā) pieplūdi, darbību (iekārtā, ierīcē u. tml.).
- iegriezties Ieiet, iebraukt (kur, pie kā, parasti pa ceļam) uz neilgu laiku.
- Lēkt starpā Iejaukties, pārtraukt (piemēram, runātāju).
- pārgriezt Ieņemot (kādu ceļa joslu), pārtraukt pretinieka karaspēka kustību (pa šo ceļu).
- iečukstēties Iesākt čukstēt un tūlīt pārtraukt.
- aizrunāties Iesākt runāt un tūlīt pārtraukt. _biežāk_ Ierunāties.
- ierunāties Iesākt runāt. Iesākt runāt un tūlīt pārtraukt.
- iešļupstēties Iesākt šļupstēt un tūlīt pārtraukt.
- ietaurēties Iesākt taurēt un tūlīt pārtraukt.
- aiztaurēties Iesākt taurēt un tūlīt pārtraukt. _biežāk_ Ietaurēties.
- ielīst Iespraukties.
- iesprausties Iespraukties.
- iežņaugties Iespraukties. Arī iespiesties.
- klabināt Iet vai braukt (parasti lēni), radot klaboņu.
- spolēt Iet, arī braukt, parasti ātri.
- pavadīt Iet, braukt (kādam, arī kam) līdzi, piemēram, lai rādītu ceļu, palīdzētu, un pēc mērķa sasniegšanas doties prom.
- vadīt Iet, braukt (kādam) līdzi, piemēram, lai rādītu ceļu, palīdzētu, īsinātu laiku. Arī pavadīt (1).
- mērīt Iet, braukt (kādu gabalu, attālumu).
- mērot Iet, braukt (kādu gabalu, attālumu). Mērīt (2).
- maisīties Iet, braukt (tālu, pa dažādām vietām).
- Mērīt (biežāk mērot) ceļu Iet, braukt.
- Mērot (retāk mērīt) ceļu Iet, braukt.
- satramdīt Ietramdīt, parasti ļoti. Arī satraukt.
- ietraukt Ietraukties.
- sadrumstalot Ievērojami pavājināt, arī pārtraukt saistījumu starp (kāda kopuma) sastāvdaļām, elementiem.
- sabraukt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu braukt. Ilgāku laiku braukt (līdz noteiktam brīdim).
- nobraukties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz braukt (parasti līdz nogurumam).
- nobaiļoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti bažīties, uztraukties.
- izkuģoties Ilgāku laiku, daudz braukt ar kuģi.
- izbraukties Ilgāku laiku, daudz braukt.
- sabraukties Ilgāku laiku, parasti ātri, braukt. Ilgāku laiku, parasti ātri, braukt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- pīkstoņa Ilgstoša nepārtrauktu skaņu kopums --> pīkstēt (1).
- skandoņa Ilgstoša nepārtrauktu skaņu kopums --> skandēt [2]. Skanda [1].
- brīkšķoņa Ilgstoša nepārtrauktu trokšņu kopums --> brīkšķēt.
- Runas plūdi Ilgstoša, nepārtraukta runa. Daudzu runu nepārtraukts kopums.
- rēkoņa Ilgstošu nepār trauktu skaņu kopums --> rēkt (1).
- spindzoņa Ilgstošu nepārtraukta skaņu kopums --> spindzēt (1).
- sprēgoņa Ilgstošu nepārtrauktu īslaicīgu, asu trokšņu kopums, kurš parasti rodas, kam degot, salā plaisājot.
- pīkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņa kopums --> pīkstēt (2).
- čaloņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čalot (1). Čala (1).
- čerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čerkstēt, čērkstēt (1).
- čiepstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čiepstēt.
- čirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čirkstēt (2).
- čirpstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čirpstēt. Čirkstoņa (2).
- čukstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čukstēt.
- čurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čurkstēt (1).
- čurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čurkstēt (2).
- dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dārdēt (4).
- dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dārdēt (5).
- dimdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dimdēt (3).
- dimdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dimdēt (4).
- dūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dūkt (1).
- dūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dūkt (4).
- dūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dūkt (5).
- dunoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dunēt (4). Duna (4).
- duna Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dunēt (4). Dunoņa (4).
- džinkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> džinkstēt.
- gaudoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> gaudot (1).
- gaudoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> gaudot (2).
- grandoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> grandēt (4).
- guldzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> guldzēt (1).
- guldzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> guldzēt (2).
- irdzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> irdzēt (1).
- irdzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> irdzēt (2).
- kaukoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (1). Kaueona (1).
- kaucoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (1). Kaukoņa (1).
- kaukoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (2). Kaucoņa (2).
- kaucoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (2). Kaukoņa (2).
- krākoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> krākt (1).
- kurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kurkstēt (1).
- kurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kurkstēt (2).
- ķērkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkstēt (1).
- ķērkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkstēt (2).
- ķērkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkt (1).
- ķērkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkt (2).
- murdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> murdēt (3).
- ņaudoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņaudēt (1).
- ņerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņerkstēt (2).
- ņurdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņurdēt (1).
- ņurdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņurdēt (2).
- rēkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rēkt (2).
- rīboņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rībēt (4).
- reja Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> riet.
- rukšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rukšķēt.
- rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (1).
- rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (5).
- rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (6).
- rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (7).
- sanoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sanēt [1] (1).
- sanoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sanēt [1] (2).
- sanoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sanēt [1] (3).
- sīkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt [1] (1).
- sīcoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt [1] (1). Sīkoņa (1).
- sīkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt [1] (2).
- sīcoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt [1] (2). Sīkoņa (2).
- sīkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt [1] (3).
- sīcoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt [1] (3). Sīkoņa (3).
- sīkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt [1] (4).
- sīcoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt [1] (4). Sīkoņa (4).
- sīkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt [1] (5).
- skanda Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> skandēt [2]. Skandoņa.
- smilkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> smilkstēt (1).
- smilkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> smilkstēt (2).
- spindzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> spindzēt (2).
- spindzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> spindzēt (3).
- spindzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> spindzēt (4).
- stenas Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> stenēt (1).
- strinkšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> strinkšķēt.
- svilpoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> svilpt (1).
- svilpoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> svilpt (2).
- šalkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šalkt (1). Šalkas (1).
- šalkas Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šalkt (1). Šalkoņa (1).
- šalkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šalkt (2). Šalkas (2).
- šalkas Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šalkt (2). Šalkoņa (2).
- šķindoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šķindēt.
- šķinda Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šķindēt. Šķindoņa.
- zumoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → zumēt (1).
- zumoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → zumēt (2).
- zuzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → zuzēt (1).
- zuzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → zuzēt (2).
- zvanoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → zvanīt (1).
- zvanoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → zvanīt (3).
- žūžas Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → žūžot (1).
- spalgonis Ilgstošu nepārtrauktu spalgu skaņu kopums.
- blarkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> blarkšķēt.
- brakšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> brakšķēt.
- brākšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> brākšķēt.
- brikšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> brikšķēt.
- čaboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čabēt.
- čaloņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čalot (2). Čala (2).
- čaukstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čaukstēt.
- čerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čerkstēt, čērkstēt (2).
- čīkstoņa Īlgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čīkstēt (1).
- čirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čirkstēt (1).
- dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (1).
- dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (2).
- dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (3).
- dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (6).
- dimdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dimdēt (1).
- dimdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dimdēt (2).
- dimdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dimdēt (5).
- dipoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dipēt.
- dūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dūkt (2).
- dūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dūkt (3).
- dūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dūkt (6).
- dunoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (1). Duna (1).
- duna Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (1). Dunoņa (1).
- dunoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (2). Duna (2).
- duna Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (2). Dunoņa (2).
- dunoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (3). Duna (3).
- duna Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (3). Dunoņa (3).
- dunoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (5). Duna (5).
- duna Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (5). Dunoņa (5).
- džerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> džerkstēt.
- gārdzoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> gārgt.
- graboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grabēt (1).
- grandoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grandēt (1). Dārdoņa (1).
- grandoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grandēt (2).
- grandoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grandēt (3).
- gurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> gurkstēt.
- klaboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klabēt (1).
- klandoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klandēt.
- klaudzoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klaudzēt (1).
- klaudzoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klaudzēt (2).
- knakšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> knakšķēt.
- knikšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> knikšķēt.
- krakšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krakšķēt.
- krākoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krākt (2).
- krākoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krākt (3).
- krapšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krapšķēt.
- kraukstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> kraukstēt.
- kraukšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> kraukšķēt.
- krikstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krikstēt.
- krikšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krikšķēt.
- kripšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> kripšķēt.
- murdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> murdēt (1).
- murdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> murdēt (2).
- ņerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> ņerkstēt (1).
- ņirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> ņirkstēt.
- rēkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rēkt (3).
- rēkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rēkt (4).
- rīboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt (1).
- rīboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt (2).
- rīboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt (3).
- rīboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt (5).
- rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (2).
- rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (3).
- rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (4).
- rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (8).
- skrakšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skrakšķēt. Krakšķoņa.
- skrapstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skrapstēt. Skrapšķoņa.
- skrapšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skrapšķēt. Skrapstoņa.
- skraukšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skraukšķēt. Kraukšķoņa.
- skripstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skripstēt.
- sprakstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> sprakstēt. Sprakšķoņa.
- sprakšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> sprakšķēt. Sprakstoņa.
- spraukšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> spraukšķēt. Arī sprakšķoņa.
- stirkšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> stirkšķēt.
- šļakstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šļakstēt.
- šļurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šļupstēt.
- šmīkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šmīkstēt.
- šmiukstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šmiukstēt.
- šņākoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (1).
- šņāka Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (1). Šņākoņa (1).
- šņākoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (2).
- šņāka Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (2). Šņākoņa (2).
- šņākoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (3).
- šņāka Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (3). Šņākoņa (3).
- šņirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņirkstēt.
- švīkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švīkāt (2).
- švīkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švīkstēt.
- švirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švīkstēt.
- švīkas Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švīkstēt. Švīkstoņa.
- tarkšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> tarkšķēt (1).
- žļakstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žļakstēt.
- žļarkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žļarkstēt (1).
- žļarkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žļarkstēt (2).
- žļurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žļurkstēt.
- žņerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žņerkstēt.
- žņirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žņirkstēt.
- žvadzoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žvadzēt.
- žvakstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žvakstēt.
- žvarkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žvakstēt.
- žvākstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žvākstēt.
- žvaukstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žvaukstēt.
- žvīkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žvīkstēt.
- žvindzoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žvindzēt.
- žvinkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žvinkstēt.
- žvirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žvirkstēt.
- šļākoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums, kas rodas, kam šļācoties.
- laga Instruments kuģa nobrauktā attāluma vai kuģa ātruma noteikšanai.
- apirt Irot apbraukt (laivu ap ko, kam apkārt).
- apirties Iroties apbraukt ar laivu (ap ko, kam apkārt).
- turpināt Īstenot joprojām, nepārtraukti (aizsāktu norisi, stāvokli, pasākumu u. tml.). Īstenot atkal pēc pārtraukuma (aizsāktu norisi, stāvokli, pasākumu u. tml.) kādā tā nākamajā posmā.
- nobēdāties Īsu brīdi raizēties, arī bažīties, uztraukties.
- paraukt Īsu brīdi, mazliet raukt (piemēram, sejas daļu).
- paraukties Īsu brīdi, mazliet raukties (piemēram, par sejas daļu).
- iztrūcināt Izbaidīt. Satraukt.
- nostāt Izbeigt, pārtraukt (savu darbību).
- aprimt Izbeigties, tikt pārtrauktam (par norisi).
- izripot Izbraukt (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
- iznākt Izbraukt (par transportlīdzekļiem).
- iziet Izbraukt (par vilcienu, autobusu u. tml.). Izbraukt (noteiktā trasē). Izvirzīties (no kāda stāvokļa) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
- iziet Izbraukt (parasti par kuģi). Izbraukt (jūrā, selgā u. tml.) ar kuģi, laivu.
- Iziet jūrā Izbraukt jūrā (ar kuģi vai laivu).
- dangāt Izbraukt vai izmīdīt tā, ka rodas dangas (1).
- izlaist Izbraukt, izjāt (parasti strauji, lepni).
- sklanda Izbraukta, ieslīpa vieta apledojuša ceļa virskārtā.
- kulšņains Izbraukts, izdangāts (parasti par ceļu).
- izlīst Izdīgt (1), izspraukties (1).
- izlaisties Iziet, izbraukt (dodoties ceļā).
- bēdāt Izjust nemieru (kā dēļ), uztraukties. Bēdāties.
- mirgot Izplatīt samērā ritmiski un ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu). Būt ar samērā ritmiski un ātri mainīgu stiprumu (par gaismu). Arī mirdzēt.
- mirdzināt Izplatīt spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu (par gaismas avotu). Būt spilgtam, parasti ar ātri mainīgu stiprumu, arī ar īslaicīgiem pārtraukumiem (par gaismu).
- zibināt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu). Būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu, arī īslaicīgi pārtrauktai (par gaismu).
- zibsnīt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu). Būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu, arī īslaicīgi pārtrauktai (par gaismu).
- aizdedzināt Izraisīt (spēcīgas jūtas). Spēcīgi satraukt, saviļņot.
- aizdegt Izraisīt (spēcīgas jūtas). Spēcīgi satraukt, saviļņot.
- izlīst Izslīdēt, izspraukties un kļūt redzamam (par priekšmetiem).
- izsprausties Izspraukties (1).
- izsprausties Izspraukties (2).
- satraucēt Iztraucēt. Arī sabaidīt, satraukt.
- iztraukt Iztraukties.
- izvest Izvirzīt (transportlīdzekli), braucot (ar to). Izbraukt.
- iziet Izvirzīties, izbraukt cauri (kam), caur (ko) - par transportlīdzekļiem, to apkalpi, pasažieriem.
- rikšot Jāt, arī braukt, parasti zirgam, skrienot šādā veidā.
- uzjoņot Joņojot uzskriet, uzbraukt.
- Muitas blokāde Kādas valsts ekonomiska izolācija no citām valstīm ar nolūku pārtraukt šīs valsts preču importu.
- Bojāt (arī bendēt) nervus (kādam) Kaitināt (kādu), likt uztraukties, nervozēt.
- Bojāt nervus (kādam) Kaitināt (kādu), likt uztraukties, nervozēt.
- uzsēsties Kāpjot novietoties jāteniskā, arī sēdus stāvoklī (piemēram, zirgā, motociklā, arī uz velosipēda u. tml.), lai jātu vai brauktu.
- trieciens Karaspēka strauja un nepārtraukta virzīšanās, intensīva apšaude, kuras mērķis ir samērā īsā laikposmā iznīcināt pretinieka dzīvo spēku un tehniku.
- pamiers Karojošo pušu vienošanās uz laiku pārtraukt karadarbību. Stāvoklis, kad pēc karojošo pušu vienošanās uz laiku ir pārtraukta karadarbība.
- stāties Kārtot formalitātes, lai pēc paša vēlēšanās pārtrauktu būt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
- No dienas dienā, arī dienu no dienas, arī dienu pēc dienas, arī dienu dienā Katru dienu. Nepārtraukti, pastāvīgi.
- diendienā Katru dienu. Pastāvīgi, nepārtraukti (ilgāku laiku).
- bankrotēt Kļūt maksāt nespējīgam, pārtraukt kārtot saistībās paredzētos maksājumus (par kapitālistisko valstu saimnieciskajiem uzņēmumiem un uzņēmējiem).
- sašust Kļūt satrauktam, dusmīgam, paust nosodījumu (piemēram, par kāda nevēlamu rīcību).
- aizdegties Kļūt spēcīgi satrauktam, saviļņotam.
- uztraukties Kļūt uztrauktam.
- satraukties Kļūt, parasti ļoti, satrauktam.
- vairoties Kļūt, parasti nepārtraukti, intensīvākam, izpausties arvien spilgtāk (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību).
- miers Komanda ieņemt pamatstāju. Pavēle pārtraukt (darbību, kustību).
- vajāt Kontrolējot, kritizējot u. tml. ierobežot, arī sodot pārtraukt (piemēram, kā darbību, rīcību).
- rotorkonveijers Konveijers, kurā apstrādājamās detaļas nepārtraukti tiek virzītas pa apli.
- Zaļais vilnis Koordinēta luksoforu darbības sistēma, lai nodrošinātu nepārtrauktu transportlīdzekļu kustību.
- Zaļais vilnis Koordinēta luksoforu darbības sistēma, lai nodrošinātu nepārtrauktu transportlīdzekļu kustību.
- streikot Kopīgi, organizēti pārtraukt darbu, nestrādāt, lai panāktu kādu prasību izpildi.
- birt Krist nepārtrauktā plūsmā (par vielu, kas sastāv no sīkām daļiņām, vai par sīku priekšmetu kopumu).
- monokristāls Kristāls ar vienotu, nepārtrauktu kristālrežģi.
- Ostas vārti Kuģa ceļš, pa kuru tas var iebraukt ostā vai izbraukt no tās.
- monokultūra Kultūraugs, ko nepārtraukti audzē vienā un tai pašā zemes gabalā.
- riņķot Kustēties, virzīties (piemēram, iet, skriet, braukt) pa riņķa līniju, lokveidā, arī ap savu asi.
- pārtraukums Laikposms, kad ir pārtraukta kāda darbība, norise.
- starplaiks Laikposms, laika sprīdis starp diviem laikposmiem, laika sprīžiem. Laikposms, laika sprīdis no vienas darbības, norises, stāvokļa līdz otrai darbībai, norisei, stāvoklim. Laikposms, kad kāda darbība, norise, stāvoklis ir pārtraukts. Arī pārtraukums.
- izlavēt Lavējot izbraukt.
- Drošs ledus Ledus kārta, kas ir pietiekami bieza, lai pa to varētu staigāt vai braukt.
- šļūde Lēna, nepārtraukta cietu ķermeņu plastiskā deformācija (lēna tecēšana) pastāvīgas slodzes vai nemainīga mehāniskā sprieguma iedarbībā.
- izvilkties Lēnām izbraukt (par transportlīdzekļiem).
- novilkties Lēnām nobraukt.
- pievilkties Lēnām piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekļiem.
- klikšķināt Lēni braukt, zirgam virzoties sīkiem, skanīgiem soļiem. Virzīties sīkiem, skanīgiem soļiem, (parasti par zirgu).
- klibināt Lēni jāt, braukt, zirgam virzoties skanīgiem soļiem.
- klunkurēt Lēni, ar grūtībām braukt.
- apturēt Liekot, veidojot šķēršļus, pārtraukt (piemēram, ūdens) kustību. Būt par cēloni tam, ka (piemēram, straume) pārtrauc kustību, virzību.
- stāvēt Lieto, lai izteiktu komandu pārtraukt kustību, pārvietošanos, nekustēties.
- stāt Lieto, lai izteiktu komandu, pavēli pārtraukt kustību, pārvietošanos.
- pagaidīt Lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pārtraukt tā darbību, līdz runātājs paveiks kādu darbību, arī apdomāsies.
- viens Lieto, lai norādītu uz kā pastiprinājumu, arī nepārtrauktību.
- Un tā tālāk Lieto, lai norādītu, ka uzskaitījums ir pārtraukts, nav pabeigts.
- stop Lieto, lai pavēlētu apstāties vai pārtraukt darbību. Lieto, lai norādītu uz pēkšņu piespiedu apstāšanos vai darbības pārtraukšanu.
- heijā Lieto, uzsākot strauju kustību (piemēram, braucienu) vai aicinot traukties kam līdzi.
- heisā Lieto, uzsākot strauju kustību (piemēram, braucienu) vai aicinot traukties kam līdzi.
- Saukt pie kārtības Likt (kādam), piespiest (kādu) pārtraukt, izbeigt nelikumīgu, nepareizu darbību, rīcību.
- Saukt pie kārtības Likt (kādam), piespiest (kādu) pārtraukt, izbeigt nelikumīgu, nepareizu darbību, rīcību.
- atņemt Likt atteikties (parasti no bērna), pārtraukt kāda attiecības (ar tuvu cilvēku).
- nolīkumot Līkumojot noiet, noskriet, nobraukt.
- atvienot Likvidēt, pārtraukt (savienojumu).
- izlaist Ļaut (transportlīdzeklim) izbraukt.
- laist Ļaut, arī likt (kādam) pārtraukt, arī izbeigt regulārā darba veikšanu. Ļaut, arī likt (kādam) nonākt citos apstākļos.
- noļodzīties Ļogoties noiet, nonākt, arī nobraukt.
- Kā ar nazi pārgriezt (arī nogriezt) Ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt. Pēkšņi, negaidīti pārtraukt.
- aizjozt Ļoti ātri aiziet, aizbraukt.
- spiest Ļoti ātri braukt.
- joņot Ļoti ātri skriet. Traukties.
- aizšaut Ļoti ātri, strauji (kur) aiziet, aizbraukt.
- izšaut Ļoti ātri, strauji iziet, izbraukt.
- Bez (sava) gala Ļoti ilgi, arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
- Bez gala un bez mēra Ļoti ilgi, arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
- bez Ļoti ilgi, daudz u. tml. (ko darīt), arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
- Bez jēgas Ļoti ilgi, daudz u. tml. (ko darīt), arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
- Bez mēra, arī bez gala un bez mēra Ļoti ilgi, daudz, arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
- notriekt Ļoti nobraukt (transportlīdzekli).
- izmisis Ļoti satraukts (par dzīvniekiem).
- nokaitināt Ļoti stipri satraukt, uzbudināt, saniknot (dzīvnieku).
- straume Ļoti strauji, lielā daudzumā, nepārtrauktā plūsmā. Aumaļām.
- aumaļām Ļoti strauji, lielā daudzumā, nepārtrauktā plūsmā. Straumēm.
- Kā uz karstām oglēm Ļoti uzbudināti, satraukti, arī nemierīgi aiz nepacietības.
- Kā uz (karstām) oglēm Ļoti uzbudināti, satraukti, arī nemierīgi aiz nepacietības.
- Izlēkt no biksēm Ļoti uztraukties.
- iegriezties Mainot kustības virzienu, ieiet. Iebraukt (ceļā, mājās u. tml.).
- piegriezties Mainot kustības virzienu, pieiet, piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- izmanevrēt Manevrējot izbraukt (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par transportlīdzekli.
- topoloģija Matemātikas nozare, kuras pamatā ir nepārtrauktības ideja.
- barogrāfs Mēraparāts, kas nepārtraukti reģistrē un automātiski pieraksta atmosfēras spiedienu.
- līdzsvars Mierīgs, nesatraukts (psihiskais) stāvoklis.
- Rāms gars Mierīgs, nesatraukts psihiskais stāvoklis.
- Ne par pašu vilku nebēdāt Ne par ko neuztraukties.
- ļaut Neaizkavēt, neierobežot, nepārtraukt (kā virzību, norisi).
- ļaut Neaizkavēt, nepārtraukt (skatiena vēršanos kur).
- smieties Nebaidīties, arī neuztraukties.
- Iesisties (arī iešauties) vidū (arī starpā) Negaidīti, pēkšņi ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.), arī strauji iejaukties sarunā, runā.
- Iesisties starpā (arī vidū) Negaidīti, pēkšņi ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
- Iesisties starpā (arī vidū) Negaidīti, pēkšņi pārtraukt (ar savu runu, darbību, u. tml.).
- Laist (retāk mest) pār galvu (retāk pāri galvai) Neievērot (parasti ko nepatīkamu). Neuztraukties (par ko).
- Laist (retāk mest) pār galvu (retāk pāri galvai) Neievērot (parasti ko nepatīkamu). Neuztraukties (par ko).
- Mest (biežāk laist) pār galvu (retāk pāri galvai) Neievērot (parasti ko nepatīkamu). Neuztraukties (par ko).
- pakratīties Neilgu laiku braukt transportlīdzeklī, kas krata.
- pabaiļoties Neilgu laiku, mazliet bažīties, uztraukties.
- pabraukties Neilgu laiku, mazliet braukt. Arī pavizināties.
- pakraukt Neilgu laiku, mazliet kraukt.
- pakutināt Neilgu laiku, mazliet satraukt, uzbudināt.
- patraukt Neilgu laiku, mazliet traukt.
- Mūžīgais šahs Neizšķirts šīs spēles stāvoklis, ko panāk, nepārtraukti piesakot šahu, ja pretiniekam ir iespējams atkārtot tikai vienus un tos pašus gājienus.
- strandēt Nejauši (parasti vētrā) uzbraukt piekrastes sēklim, piekrastei, tikt izmestam krastā (par kuģi).
- lasīties Nekavējoties, nevilcinoties attālināties, iet, braukt (projām, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.).
- vākties Nekavējoties, nevilcinoties attālināties, iet, braukt (prom, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.).
- bedrains Nelīdzens, ar iedobumiem (piemēram, par ceļu). Izbraukts.
- Komētveida miglājs Neliels, komētai līdzīgs galaktisks miglājs ar nepārtrauktu starojumu.
- Komētveida miglājs Neliels, komētai līdzīgs galaktisks miglājs ar nepārtrauktu starojumu.
- stiga Neliels, parasti iestaigāts, iebraukts, lauku ceļš. Arī taka.
- Ar katru acumirkli Nemitīgi, nepārtraukti.
- Katru acumirkli (arī brīdi, mirkli, dienu u. tml.) Nemitīgi, nepārtraukti. Arvien (2).
- Ar katru acumirkli (arī brīdi, mirkli, dienu u. tml.) Nemitīgi, nepārtraukti. Arvien (2).
- Katru (arī ikkatru) mirkli (arī acumirkli, brīdi, dienu u. tml.) Nemitīgi, nepārtraukti. Arvien (2).
- Ar katru mirkli (arī acumirkli, brīdi, dienu u. tml.) Nemitīgi, nepārtraukti. Arvien (2).
- neatlaidīgs Nemitīgs, nepārtraukts (par skaņu).
- Kā uz adatām Nepacietīgi, nemierīgi, arī satraukti.
- laidā Nepārtrauktā izkārtojumā, virknējumā.
- kadrs Nepārtraukta kinolentes daļa, kurā fiksēta atsevišķa epizode.
- trajektorija Nepārtraukta līnija, ko pārvietojoties veido materiāls punkts, fizikāls ķermenis.
- nolīt Nepārtrauktā plūsmā virzīties un pārstāt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par sīkiem priekšmetiem.
- laidā Nepārtrauktā secībā. Visu laiku nepārtraukti.
- Vienā laidā Nepārtrauktā secībā. Visu laiku nepārtraukti. Arī nepārtrauktā izkārtojumā, virknējumā. Arī vienkopus, vienā kopumā.
- Uguns siena Nepārtraukta, samērā augsta uguns josla.
- tuneļkrāsns Nepārtrauktas darbības rūpnieciska krāsns, kurā apdedzināmais materiāls (parasti ķieģeļi, keramikas izstrādājumi) tiek virzīts cauri karstām dūmgāzēm un kurai ir tuneļveida darba telpa.
- elevators Nepārtrauktas darbības transporta mašīna (beramo materiālu vienlaicīgai vertikālai un horizontālai pārvietošanai).
- norija Nepārtrauktas darbības transportlīdzeklis - pie ķēdes piestiprinātu kausu kopums.
- lentzāģis Nepārtrauktas darbības zāģis, kas lokanas, noslēgtas tērauda lentes veidā slīd apkārt vairākiem skrituļiem.
- lente Nepārtrauktas kustības slīdošs elements (garas joslas veidā) kā pārvietošanai (parasti transportierīcēs).
- tecēt Nepārtraukti līt (par lietu).
- laiks Nepārtraukti mainīgs atmosfēras stāvoklis, kas veidojas zemes virsas tuvumā un kam attiecīgajā vietā un laikposmā raksturīgs noteiktu atmosfēras īpašību kopums.
- bērt Nepārtraukti šaut.
- sijāties Nepārtraukti šurpu turpu lidināties, kustēties lielākā daudzumā (par maziem dzīvniekiem, parasti par kukaiņiem).
- plūst Nepārtraukti tikt transportētam. Nepārtraukti tikt saņemtam vai nosūtītam.
- plūst Nepārtraukti virzīties, tikt virzītam (par sīku cietvielas daļiņu kopumu).
- No vietas Nepārtraukti, arī neko neizlaižot.
- mita Nepārtraukti, bez apstājas.
- bārstīt Nepārtraukti, ilgstoši, arī atkārtoti skandināt (piemēram, straujas putnu dziesmas, sīkas skaņas).
- caurs Nepārtraukti, no sākuma līdz beigām, visu laika posmu.
- plūst Nepārtraukti, parasti spēcīgi, izpausties (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- Ikkatru acumirkli (arī brīdi, mirkli u. tml.) Nepārtraukti, vienmēr.
- Vienā gabalā Nepārtraukti.
- Visu laiku Nepārtraukti.
- Vienā gabalā Nepārtraukti.
- Visu laiku Nepārtraukti.
- kontinuitāte Nepārtrauktība, savstarpēja saistība.
- sinartroze Nepārtraukts kaulu savienojums.
- pilns Nepārtraukts, noslēgts (par riņķi, riņķa līniju).
- stundīgs Nepārtraukts, pastāvīgs.
- kontinuitīvs Nepārtraukts, savstarpēji saistīts.
- kontinuums Nepārtraukts, secīgs kopums, veidojums.
- trallas Nepārtrauktu skaņu kopums --> trallināt.
- kalkulators Neprogrammējams aritmometrs, kam operāciju veikšanai nepieciešama operatora nepārtraukta darbība.
- uzdot Nespējot izturēt līdz galam, pārtraukt ko veikt, neturpināt iesākto.
- cauruļvads No caurulēm veidota nepārtraukta vadu līnija (šķidru, gāzveidīgu, beramu vielu, arī nelielu priekšmetu transportēšanai).
- noripot Nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- noripot Nobraukt gar (ko), garām (kam) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- nolaisties Nobraukt lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par sauszemes transportlīdzekļiem, braucējiem tajos.
- noripot Nobraukt lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- noripot Nobraukt nost (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- nolaisties Nobraukt, parasti ar slēpēm, lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- ievest Nogādāt (transportlīdzekli kur iekšā), braucot (ar to). Iebraukt.
- nolūzt Nogurstot neizturēt līdz galam, pārtraukt ko darīt.
- nomērīt Noiet, nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- nomērot Noiet, nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- mērījums Noietais, nobrauktais attālums. Attiecīgais gājums, braukums.
- neizbraucams Nol. divd. --> izbraukt.
- nepārtraukts Nol. divd. --> pārtraukt.
- ierasties Nonākt (kur iekšā). Ienākt, iebraukt.
- cauri Norāda uz darbības ilgumu un nepārtrauktību.
- pa Norāda uz laikposmu nepārtrauktu secību.
- pie Norāda uz laikposmu nepārtrauktu secību. Pēc [2] (1).
- no Norāda uz laikposmu secības nepārtrauktību.
- pēc Norāda uz laikposmu secības nepārtrauktību.
- no Norāda uz psihisku vai fizioloģisku stāvokli, kas tiek pārtraukts.
- priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kāds, kas) ir jau ieradies, atnācis (kur) pirms kāda cita, kā cita; norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atbraukts, atvirzīts (kur) pirms kā cita.
- klāt Norāda uz stāvokli, kad (transportlīdzeklis) ir atbraukts, atvirzīts.
- tālāk Norāda, ka (kas) turpina virzīties (piemēram, iet, braukt) uz priekšu, attālinoties (no kā).
- noraut Noraukt.
- notraust Noraust (1), notraukt (1).
- nostāt Norimt (kādā darbībā). Pārtraukt kustības.
- nobērt Norunāt (ātri, nepārtraukti).
- noņemt Noteiktā kārtībā pārtraukt (kā) darbību (parasti kādā vietā).
- Noņemt no uzskaites Noteiktā kārtībā pārtraukt (kāda) saistības ar (organizācijas, iestādes u. tml.) sastāva uzskaiti.
- Noņemties no uzskaites Noteiktā kārtībā pārtraukt savas saistības ar (organizācijas, iestādes u. tml.) sastāva uzskaiti.
- pietraukt Notraukt (piemēram, augļus) lielākā daudzumā (parasti par vēju).
- notraukt Notraukties (1).
- notraukt Notraukties (2).
- nogriezties Novērsties (no kāda), pārtraukt attiecības.
- atrauties Novērsties (piemēram, no skatāmā, darāmā), pārtraukt ko darīt.
- rampa Paaugstināta uzbrauktuve, platforma (parasti noliktavas priekšā), kam ir vienāds līmenis ar automobiļa kravas platformas vai vagona grīdu.
- Aizcirst (arī aizvērt) durvis Padarīt nepieejamu (ko). Pārtraukt saistības (ar ko).
- bedre Padziļinājums, izbraukta, izskalota vieta (ceļa virskārtā). Gramba.
- gramba Padziļinājums, izbraukta, izskalota vieta (parasti ceļa virskārtā). Riteņu iebraukta sliede.
- tirāde Pagara, nepārtraukta (parasti patētisku) vārdu, teikumu virkne (runā).
- izmainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām, šaurā vietā).
- samainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām, šaurā vietā). Izmainīties (2).
- izmainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām tā, ka nesastopas.
- Pagriezt ceļu Paiet, arī pabraukt sāņus, lai palaistu (kādu) garām.
- apraut Palēnināt, arī pārtraukt (kustību, darbu).
- aprauties Palēnināties, arī tikt pārtrauktam (par kustību, darbu).
- vairot Palielināt, parasti nepārtraukti (kā skaitu, daudzumu, apjomu).
- vairoties Palielināties skaitā, daudzumā, apjomā, parasti nepārtraukti.
- vairoties Palielināties skaitā, radot sev līdzīgus pēcnācējus, tādējādi nodrošinot dzīvības nepārtrauktību un indivīdu pēctecību (par dzīvniekiem, augiem).
- atlikt Palikt pāri ko iet, braukt (par attālumu).
- Sacelt kājās Pamodināt (daudzus vai visus). Stipri satraukt (daudzus vai visus).
- izgriezt Panākot, ka pagriežas vēlamā virzienā, izbraukt, izvadīt (parasti transportlīdzekli, zirgu no kurienes, kur u. tml.).
- pacilāt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks stāvoklis) kļūst emocionāli saviļņots, priecīgi satraukts, možs.
- satraukt Panākt, būt par cēloni, ka tiek pārtraukts (piemēram, klusums, miers). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens virsma) kļūst kustīgs, saviļņojas.
- apklusināt Panākt, ka (kāds) apklust. Pārtraukt (kādu), neļaujot turpināt runāt, dziedāt u. tml.
- zibināt Panākt, ka (kas) izplata spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu. Būt tādam, kam (no kā) izplatās spoža, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
- pabraukt Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) braukt.
- pārlaist Pārbraukt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pāriet Pārbraukt (pāri kam, pār ko) - par transportlīdzekli, tā daļām.
- pārripot Pārbraukt (pāri kam, pār ko) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- pārlaisties Pārbraukt (pāri kam, pār ko), parasti ar slēpēm, ragaviņām (piemēram, laižoties no kalna).
- Ņemt pie sirds Pārdzīvot (ko). Uztraukties, raizēties (par ko).
- Ņemt galvā (retāk pierē) Pārdzīvot (ko). Uztraukties, raizēties (par ko).
- Ņemt pierē (biežāk galvā) Pārdzīvot (ko). Uztraukties, raizēties (par ko).
- Ņemt pie sirds Pārdzīvot (ko). Uztraukties, raizēties (par ko).
- Bojāt (arī bendēt) nervus Pārpūlēt nervu sistēmu, psihi, arī uztraukties (par ko nevēlamu).
- mitēties Pārstāt (darboties), pārtraukt, arī beigt (savu darbību).
- saraut Pārtraukt (attiecības, saskarsmi u. tml. ar ko).
- beigt Pārtraukt (darbību, procesu).
- apstāties Pārtraukt (darbu).
- izslēgt Pārtraukt (fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- slēgt Pārtraukt (kā) izmantošanu, arī aizliegt izmantot (ko). Pārtraukt, arī aizliegt (kādu darbību, norisi).
- izņemt Pārtraukt (kāda aizbilstama vai aprūpējama cilvēka) atrašanos (kādā iestādē).
- paņemt Pārtraukt (kāda aizbilstamā, aprūpējamā) atrašanos (piemēram, iestādē, vietā).
- izslēgt Pārtraukt (kāda orgāna) saistību ar organismu.
- atmodināt Pārtraukt (kāda psihisko stāvokli), panākt, ka atbrīvojas (no tā).
- modināt Pārtraukt (kāda) miegu, panākt, ka (kāds) mostas.
- pamest Pārtraukt (kādu darbību, rīcību). Pārtraukt darboties (iestādē, uzņēmumā u. tml.).
- Mest mieru Pārtraukt (kādu darbu, ko darīt).
- Mest mieru Pārtraukt (kādu darbu, ko darīt).
- atmosties Pārtraukt (kādu psihisku stāvokli), atbrīvoties (no tā).
- pamosties Pārtraukt (kādu psihisku stāvokli), atbrīvoties (no tā).
- piestāt Pārtraukt (ko darīt). Pārstāt.
- iekonservēt Pārtraukt (ko izmantot, veidot) un saglabāt (to) kādā stāvoklī.
- pamest Pārtraukt (ko) izmantot, lietot.
- apstādināt Pārtraukt (mašīnu, mehānismu) darbību.
- apturēt Pārtraukt (mašīnu) virzību, (mehānismu) darbību, (tos) izslēdzot. Apstādināt.
- atbrīvot Pārtraukt (no darba devēja puses) darba attiecības.
- apstādināt Pārtraukt (norisi, procesu).
- apturēt Pārtraukt (norisi, procesu).
- atmest Pārtraukt (parasti ko iesāktu). Pamest.
- iejaukties Pārtraukt (parasti sarunu), izsakot savas domas.
- atlaisties Pārtraukt (pasākumu, darbu u. tml.), atteikties (no iecerēm).
- izslēgt Pārtraukt (piemēram, elektroenerģijas, gāzes) pieplūdi. Nodzēst (gaismu, spuldzi u. tml.).
- pamest Pārtraukt (piemēram, kādu situāciju, psihisku stāvokli).
- kupēt Pārtraukt (piemēram, psihisku stāvokli, sāpes) ar efektīvu ārstniecības metožu vai medikamentu lietošanu.
- apturēt Pārtraukt (runātāju).
- pieturēt Pārtraukt (transportlīdzekļa) kustību, parasti uz neilgu laiku.
- Iziet no ierindas Pārtraukt aktīvi strādāt, darboties (par cilvēku).
- boikotēt Pārtraukt attiecības, darījumus (ar kādu valsti, iestādi, personu).
- Nolikt (retāk nomest) ieročus Pārtraukt bruņotu cīņu. Arī padoties.
- Nolikt (retāk nomest) ieročus Pārtraukt bruņotu cīņu. Arī padoties.
- Nomest (biežāk nolikt) ieročus Pārtraukt bruņotu cīņu. Arī padoties. Pārstāt darboties, darīt ko.
- Mest pie malas (retāk malā) Pārtraukt būt (kā, parasti psihiska stāvokļa) ietekmē.
- Mest pie malas (retāk malā) Pārtraukt būt (kā, parasti psihiska stāvokļa) ietekmē.
- pūsties Pārtraukt darboties, arī atrasties miera stāvoklī, lai atjaunotu spēkus, enerģiju (pēc fiziskas vai garīgas piepūles).
- Atliekt (arī atstiept sar.) muguru Pārtraukt darbu, atpūsties.
- Atliekt muguru Pārtraukt darbu, atpūsties.
- apraut Pārtraukt dot (pienu) vai dot (to) daudz mazāk (parasti par govīm). Noraut pienu.
- Iet ciet Pārtraukt dot pienu (pirms atnešanās) - par govi.
- Iet ciet Pārtraukt dot pienu (pirms atnešanās).
- atraut Pārtraukt dot. Neļaut izmantot.
- kastrēt Pārtraukt dzimumdziedzeru funkcionēšanu (cilvēkiem vai dzīvniekiem), piemēram, operējot, iedarbojoties ar ķīmiskiem līdzekļiem, hormonu preparātiem.
- slēgt Pārtraukt izdot, arī aizliegt izdot (periodisku izdevumu).
- kapitulēt Pārtraukt karadarbību un padoties uzvarētājam ar tā diktētiem noteikumiem.
- izmežģīt Pārtraukt kaulu galu saskari (locītavā). Pārtraukt locītavas kaulu galu saskari (kādā ķermeņa daļā).
- Slēgt kontu Pārtraukt kredīta līdzekļu izsniegšanu no konta.
- izšķirties Pārtraukt laulību. Pārtraukt draudzību.
- pašķirties Pārtraukt laulību. Pārtraukt draudzību. Izšķirties.
- Lauzt līgumu Pārtraukt līguma saistību, noteikumu ievērošanu, izpildīšanu.
- atstāt Pārtraukt mācīties, strādāt.
- Mest kaktā Pārtraukt nodarboties (ar ko).
- Mest kaktā Pārtraukt nodarboties (ar ko).
- Apturēt vēstures ratu Pārtraukt notikumu vēsturisko attīstību.
- Apturēt (arī apstādināt) vēstures (arī laika) ratu Pārtraukt notikumu vēsturisko attīstību.
- Apturēt (arī apstādināt) vēstures (arī laika) ratu Pārtraukt notikumu vēsturisko attīstību.
- izstāties Pārtraukt piedalīties (kādā pasākumā).
- izstāties Pārtraukt piedalīties (tiesas, procesa).
- (Uz)griezt (arī pagriezt) muguru Pārtraukt pievērsties (kam), nodarboties (ar ko).
- Pagriezt (arī uzgriezt) muguru Pārtraukt pievērsties (kam), nodarboties (ar ko).
- Uzgriezt (arī pagriezt) muguru Pārtraukt pievērsties (kam), nodarboties (ar ko).
- novērsties Pārtraukt saikni (ar ko).
- novērsties Pārtraukt saikni, neturpināt draudzīgas, labvēlīgas attiecības (ar kādu).
- atkrist Pārtraukt sakarus, sadarbību (ar ko). Novērsties (no kādas sabiedrības grupas, kustības, pasākuma).
- atšķelties Pārtraukt sakarus, saistības (ar kādu personu, sabiedrības grupu). Nošķirties (no kā).
- modināt Pārtraukt sastingumu, izraisīt no jauna dzīvības procesus (dabā).
- atmodināt Pārtraukt sastingumu, izraisīt no jauna dzīvību (dabā).
- likvidēties Pārtraukt savu darbību (par organizāciju, uzņēmumu u. tml.). Tikt likvidētam.
- Nokāpt malā (arī krastā) Pārtraukt strādāt par jūrnieku.
- raisīties Pārtraukt turēt (ko) - par rokām.
- slēgt Pārtraukt, arī beigt (kā, piemēram, uzņēmuma, iestādes) darbību.
- šķirt Pārtraukt, arī nepieļaut saskari (starp dzīvniekiem).
- stāties Pārtraukt, beigt (darbību, rīcību) - par cilvēkiem.
- Mest pie malas (retāk malā) Pārtraukt, beigt (darbību).
- Mest pie malas (retāk malā) Pārtraukt, beigt (darbību).
- izslēgt Pārtraukt, izbeigt (ierīces vai tās daļas) darbību, atvienojot no enerģijas avota.
- apturēt Pārtraukt, izbeigt (kāda virzību, piemēram, gājienu, skrējienu).
- apstādināt Pārtraukt, izbeigt (kādu virzību, piemēram, gājienu, skrējienu).
- laupīt Pārtraukt, izbeigt (piemēram, psihisku stāvokli).
- atņemt Pārtraukt, izbeigt (psihisku stāvokli). Atņemt prieku.
- Apturēt uguni Pārtraukt, izbeigt liesmu virzību, izplatīšanos.
- nostāties Pārtraukt, izbeigt, pārvarēt (fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- izjaukt Pārtraukt, iztraucēt (kādu norisi, pasākumu). Būt par cēloni tam, ka tiek pārtraukta (kāda norise, pasākums).
- sajaukt Pārtraukt, iztraucēt, parasti pilnīgi (piemēram, norisi, pasākumu). Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, norise, darbība) tiek pārtraukts, parasti pilnīgi.
- lauzt Pārtraukt, likvidēt (piemēram, kādu stāvokli, parādību). Pārspēt, uzveikt.
- nogriezt Pārtraukt, nepieļaut (ko).
- Pamest (biežāk atmest) ar roku Pārtraukt, neturpināt (ko iesāktu).
- Atmest (retāk pamest) ar roku Pārtraukt, neturpināt (ko iesāktu).
- Atmest (retāk pamest) visam ar roku Pārtraukt, neturpināt (visu iesākto).
- Atmest ar roku Pārtraukt, pamest (ko iesāktu). Atstāt (ko) novārtā.
- stāties Pārtraukt, parasti pakāpeniski, kustību, apstāties (piemēram, par transportlīdzekļiem, ierīcēm).
- atsacīties Pārtraukt, pārstāt, nespēt darboties (par ķermeņa daļām, orgāniem, arī apziņu u. tml.).
- paralizēt Pārtraukt, vājināt (piemēram, darbības spēju, norisi).
- pārtraukt Pārtraukties [2].
- locītava Pārtraukts kaulu savienojums, kurā starp kaulu virsmām ir spraugveida dobums.
- diskrēts Pārtraukts, sadalīts.
- izgriezties Pārvietojoties mainīt virzienu un izbraukt (no kurienes, kur u. tml.)- par transportlīdzekli, braucējiem tajā.
- bērt Pārvietot (no sīkām daļiņām sastāvošu vielu vai sīku priekšmetu kopumu), ļaujot krist nepārtrauktā plūsmā.
- pārdzīt Pārvietot, pārbraukt (transportlīdzekli uz kurieni, pie kā, kur).
- pārvest Pārvietot, pārbraukt (transportlīdzekli uz kurieni, pie kā, kur).
- permanents Pastāvīgs, ilgstošs. Arī nepārtraukts.
- termogrāfs Pašrakstītāja ierīce nepārtrauktai vides temperatūras reģistrēšanai.
- mānija Patoloģisks stāvoklis, kam raksturīgs nepamatoti pacilāts garastāvoklis, satraukta domāšana un kustības.
- patraukties Patraukt (1).
- brāļoties Patvaļīgi pārtraukt kara darbību un nodibināt draudzīgas attiecības ar pretinieka karavīriem.
- strīdēties Paust atšķirīgus, pretējus uzskatus, intereses, tieksmes, parasti satrauktā, asā sarunā.
- ķildoties Paust pretējus uzskatus, intereses, tieksmes satrauktā, asā sarunā. Strīdēties.
- izbraukums Paveikta darbība --> izbraukt (2).
- braukums Paveikta darbība, rezultāts --> braukt (1).
- pārtraukums Paveikta darbība, rezultāts --> pārtraukt (3). Atstarpe, kas ir izveidota, radusies (starp ko).
- raukums Paveikta darbība, rezultāts --> raukt (1).
- raukums Paveikta darbība, rezultāts --> raukt (2).
- sabraukums Paveikta darbība, rezultāts --> sabraukt (1).
- uzbraukums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbraukt (1).
- uzbraukums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbraukt (2).
- Muzikālā drāma Pēc libreta uzbūves drāmai līdzīga opera ar nepārtrauktu simfonisku attīstību, bez noslēgtām ārijām, ansambļiem un koriem.
- izstāties Pēc paša vēlēšanās pārtraukt būt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
- rīstīties Pēkšņi (vairākkārt) pārtraukt darbību (parasti bojājuma dēļ) un sākt atkal darboties (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
- aprauties Pēkšņi apstāties (kustībā), pārtraukt (darbošanos).
- aizlauzt Pēkšņi pārtraukt (balsi, balss skaņas).
- raut Pēkšņi pārtraukt (elpu, balsi u. tml.).
- aizsist Pēkšņi pārtraukt (elpu).
- pārgriezt Pēkšņi pārtraukt (kāda runu, domu u. tml.).
- pārcirst Pēkšņi pārtraukt (kādas attiecības).
- Pusvārdā apstādināt (arī apklusināt u. tml.) Pēkšņi pārtraukt (kādu), neļaujot izteikt iesākto līdz galam.
- pārgriezt Pēkšņi pārtraukt (klusumu) - par skaņām.
- iztraucēt Pēkšņi pārtraukt (klusumu) - parasti par skaņu. Radot skaņas, pēkšņi pārtraukt (klusumu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pārraut Pēkšņi pārtraukt (norisi, stāvokli).
- noraut Pēkšņi pārtraukt (runu, skaņu u. tml.). Apraut (2).
- aizrīties Pēkšņi pārtraukt darboties (par mašīnām, ierīcēm).
- iztrūkties Pēkšņi tiekot iztraucētam, izbiedētam, strauji pārtraukt.
- pārplīst Pēkšņi tikt pārtrauktam ar skaļām skaņām (par klusumu).
- pārtrūkt Pēkšņi tikt pārtrauktam, neturpināties (par darbību, norisi, stāvokli).
- pārcirst Pēkšņi, asi pārtraukt (kāda runu, domu u. tml.).
- pārcirst Pēkšņi, asi, skaļi noskanot, pārtraukt (klusumu, mieru).
- Kā ar nazi nogriezt (arī pārgriezt) Pēkšņi, negaidīti pārtraukt.
- Kā ar nazi nogriezt (arī pārgriezt) Pēkšņi, negaidīti pārtraukt.
- vakuumkatls Periodiskas vai nepārtrauktas darbības hermētisks aparāts, kurā spiediens zemāks par atmosfēras spiedienu.
- konveijerkrāvējs Periodiskas vai nepārtrauktas darbības mašīna kravas iekraušanai, izkraušanai un transportēšanai nelielos attālumos.
- pieripināt Piebraukt (ar transportlīdzekli).
- pieripot Piebraukt (ar transportlīdzekli).
- piestūrēt Piebraukt (par transportlīdzekli, arī par braucējiem lajā).
- pieripot Piebraukt (par transportlīdzekli). Pieripināt (2).
- pieripināt Piebraukt (par transportlīdzekli). Pieripot (2).
- pieritēt Piebraukt (par transportlīdzekli). Pieripot (2).
- pienākt Piebraukt (par transportlīdzekļiem, to apkalpi, pasažieriem).
- piestāties Piebraukt un apstāties (pie kā, kam klāt, arī kā tuvumā) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos. Piestāt (2).
- piestāt Piebraukt un apstāties (pie kā, kam klāt, arī kā tuvumā) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos. Piestāties (2).
- piestāt Piebraukt, lai apmestos (kur).
- Mūžīgā uguns Piemiņas, godinājuma simbols - nepārtraukti degoša uguns.
- Mūžīgā uguns Piemiņas, godinājuma simbols - nepārtraukti degoša uguns.
- pietraukt Pietraukties (2).
- Noņemt no krūts Pilnīgi pārtraukt (bērna) barošanu ar krūti.
- uzmodināt Pilnīgi pārtraukt (kāda) miegu, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas.
- pamodināt Pilnīgi pārtraukt (kāda) miegu, panākt, ka (kāds) pamostas.
- izbeigt Pilnīgi pārtraukt (kādu darbību, pasākumu, stāvokli).
- saārdīt Pilnīgi pārtraukt (piemēram, psihisku stāvokli, cilvēku savstarpējās attiecības, arī parādību sabiedrībā) - parasti par ko nevēlamu.
- Izbeigt lietu Pilnīgi pārtraukt lietas (sūdzības, prasības) izmeklēšanu, izskatīšanu.
- Izbeigt lietu Pilnīgi pārtraukt lietas (sūdzības, prasības) izmeklēšanu, izskatīšanu.
- pamodināt Pilnīgi pārtraukt sastingumu, izraisīt no jauna dzīvības procesus (dabā), atmodināt (2).
- uzmodināt Pilnīgi pārtraukt sastingumu, izraisīt no jauna dzīvības procesus (dabā). Pamodināt (2). Atmodināt (2).
- salauzt Pilnīgi pārtraukt, izbeigt (piemēram, kāda stāvokļa, parādības) eksistenci.
- izārdīt Pilnīgi pārtraukt, izpostīt (parasti attiecības starp cilvēkiem).
- Nodziedāt (savu) dziesmu Pret paša gribu pārtraukt (piemēram, darbību) kādu nelabvēlīgu apstākļu dēļ.
- Nodziedāt (savu) dziesmu Pret paša gribu pārtraukt (piemēram, darbību) kādu nelabvēlīgu apstākļu dēļ.
- nerima Process, darbība, kas noris visu laiku nepārtraukti, bez apstājas.
- vairošanās Process, kurā organisms rada sev līdzīgus pēcnācējus, tādējādi nodrošinot dzīvības nepārtrauktību un indivīdu pēctecību.
- pārdzīvot Psihiski asi, parasti emocionāli, reaģēt (uz kādu, parasti nelabvēlīgu, notikumu, situāciju savā vai citu cilvēku, sabiedrības dzīvē), saspringti domāt, uztraukties (par to).
- lasīties Pulcēties, nākt, braukt kopā.
- vākties Pulcēties, nākt, braukt vienuviet, vienkopus. Lasīties [2] (1).
- birdināt Purinot vai kratot traukt nost (piemēram, sniegu, rasu).
- izpūst Pūšot notraukt, aiztraukt (parasti par vēju).
- čurkstēt Radīt nepārtrauktu troksni (piemēram, par gaļu, taukiem, kas cepas). Atskanēt šādam troksnim.
- čurkstēt Radīt nepārtrauktu troksni (piemēram, par šķidrumu, kas līst, tek tievā strūklā un (at)sitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- aizsprostot Radīt šķērsli, lai kavētu, arī pārtrauktu (kustību, plūsmu).
- nosprostot Radot šķērsli, kavēt, arī pārtraukt (kā pārvietošanos, plūsmu). Radīt šķērsli (kur), lai kavētu, arī pārtrauktu (kā) pārvietošanos, plūsmu.
- bēdāties Raizēties, (pastāvīgi) domāt (par ko nepatīkamu vai sarežģītu). Bažīties, uztraukties.
- krunkoties Raukties, tikt rauktam krunkās (piemēram, par seju, tās daļām). Pārklāties ar krunkām (par ādu). Grumboties.
- grumboties Raukties, tikt sarauktam grumbās (parasti par pieri). Sākt pārklāties ar grumbām (par ādu).
- uzrausties Raušoties novietoties jāteniski, arī sēdus stāvoklī (piemēram, zirgā, motocikla, arī uz velosipēda u. tml.), lai jātu vai brauktu.
- pārtraukties Refl. --> pārtraukt [1] (1). Tikt pārtrauktam.
- raukties Refl. --> raukt (1). Tikt rauktam.
- saraukties Refl. --> saraukt (1). Tikt sarauktam.
- saraukties Refl. --> saraukt (2). Tikt sarauktam.
- uzraukties Refl. --> uzraukt. Tikt uzrauktam.
- vizināties Refl. --> vizināt [1]. Braukt (ar transportlīdzekli, parasti ērtu, patīkamu, arī vairākkārt, dažādos virzienos u. tml.), piemēram, pastaigas, izpriecas braucienā.
- ligzda Regulāri pārtrauktas sējas vai stādīšanas rindas vieta, kurā ievietotas vairākas sēklas, gumi vai iestādīti vairāki augi vienkopus.
- Aplaist riksi Rikšiem apskriet vai apbraukt apli, loku.
- Aplaist riksi Rikšiem apskriet vai apbraukt apli, loku.
- vārīties Risināties ļoti intensīvi, nepārtraukti, arī ilgstoši (par kauju, apšaudi). Būt skaļam, nepārtrauktam, arī ilgstošam (par, parasti šāvienu, sprādzienu, troksni). Būt tādam, kurā norisinās ļoti intensīva kauja, apšaude, arī ir dzirdams skaļš, nepārtraukts, arī ilgstošs, parasti šāvienu, sprādzienu, troksnis (par vietu, teritoriju, vidi).
- sirdsdarbība Ritmiska secīga sirds priekškambaru un kambaru saraušanās un atslābšana, kas izraisa nepārtrauktu asins plūsmu asinsvados.
- sastrēgt Rodoties grūtībām, traucējumiem, tikt, parasti ievērojami, kavētam, arī pārtrauktam (par darbiem, darbībām).
- bērt Runāt (ātri, nepārtraukti).
- uztrūcināt Sabaidīt, satraukt. Uztraukt (no miega).
- sadzīt Sabraukt (4). Arī sajāt (3).
- Sagādāt galvassāpes Sagādāt nepatikšanas, bēdas. Likt uztraukties, raizēties.
- Sagādāt galvassāpes Sagādāt nepatikšanas, bēdas. Likt uztraukties, raizēties.
- grāmatvedība Saimnieciskās darbības vienlaidu nepārtraukta uzskaite un kontrole naudas izteiksmē.
- Iededzināt sirdis Sajūsmināt, aizraut daudzus. Satraukt, saviļņot.
- Nervu kamols Saka par ātri satraucamu, uzbudināmu cilvēku. Saka par ļoti satrauktu, uzbudinātu cilvēku.
- (Kā) putras katls Saka par uztrauktu, viegli aizvainojamu, neapvaldītu cilvēku.
- (Kā) putras katls Saka par uztrauktu, viegli aizvainojamu, neapvaldītu cilvēku.
- Griežas kā vāvere ritenī Saka, ja atrodas nepārtrauktā kustībā, darbībā (parasti bezjēdzīgā).
- Sirds karst Saka, ja ir satraukts.
- (Kāda) lapsene (arī blusa, muša) iekodusi, arī (kāds) dundurs iekodis Saka, ja kāds bez pietiekama pamata kļūst dusmīgs vai stūrgalvīgs. Saka, ja kāds ir pārlieku nemierīgs, satraukts.
- (Kāda) muša (arī blusa, lapsene) iekodusi, arī (kāds) dundurs iekodis Saka, ja kāds bez pietiekama pamata kļūst dusmīgs vai stūrgalvīgs. Saka, ja kāds ir pārlieku nemierīgs, satraukts.
- Nevar (nekur) atrast (sev) mieru (arī vietu), arī neatrod (nekur) (sev) miera (arī vietas) Saka, ja kāds ir nemierīgs, satraukts, nervozs, nespēj nomierināties.
- Nevar (nekur) atrast (sev) mieru (arī vietu), arī neatrod (nekur) (sev) miera (arī vietas) Saka, ja kāds ir nemierīgs, satraukts, nervozs, nespēj nomierināties.
- Nevar (nekur) atrast (sev) vietu (arī mieru), arī neatrod (nekur) (sev) vietas (arī miera) Saka, ja kāds ir nemierīgs, satraukts, nervozs, nespēj nomierināties.
- Kā driģenes saēdies Saka, ja kāds ļoti nemierīgi, satraukti kustas, darbojas.
- Kā driģenes saēdies Saka, ja kāds ļoti nemierīgi, satraukti kustas, darbojas.
- Strīpa (arī svītra) pāri Saka, ja ko izbeidz, kas izbeidzas, arī tiek pārtraukts.
- Svītra (arī strīpa) pāri Saka, ja ko izbeidz, kas izbeidzas, arī tiek pārtraukts.
- Rauties (arī plēsties, sisties, kauties) ar darbiem, arī sisties (arī kārties) vai nost aiz darbiem Saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā.
- Plēsties (arī kauties, rauties, sisties) ar darbiem Saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā.
- Rauties (arī plēsties, sisties, kauties) ar darbiem Saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā.
- Sisties (arī kauties, rauties, plēsties) ar darbiem, arī sisties (arī kārties) vai nost aiz darbiem Saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā.
- Visam beigas Saka, ja viss ir zaudēts. Saka, ja attiecības tiek pārtrauktas.
- Visam beigas Saka, ja viss ir zaudēts. Saka, ja attiecības tiek pārtrauktas.
- Soli pa solim Saka, norādot uz nepārtrauktu virzību.
- Noraut pienu Sākt dot daudz mazāk piena vai pārtraukt dot to (par dzīvniekiem).
- Noraut (arī apraut) pienu Sākt dot daudz mazāk piena vai pārtraukt dot to (par dzīvniekiem).
- startēt Sākt virzīties (skriet, braukt, peldēt u. tml.) no sacensību distances noteiktas vietas.
- pierimt Samazināties intensitātē vai izbeigties, tikt pārtrauktam, parasti uz neilgu laiku (par norisi, darbību).
- salabt Samierināties, pārtraukt naidoties vienam ar otru, citam ar citu (pēc ķildas, domstarpībām u. tml.). Atjaunot iepriekšējās labās, vēlamās attiecības.
- sašķiebt Saraukt (1).
- savilkt Saraukt (ādu), sašaurināt (poras) - par vielām.
- saraut Saraukt (sejas daļu).
- sagrumbot Saraukt grumbās (seju, tās daļas). Būt par cēloni tam, ka izveidojas grumbas (parasti sejā, tās daļās).
- sakrunkot Saraukt krunkās (seju, tās daļās); būt par cēloni tam, ka izveidojas krunkas (sejā, tās daļās). Sagrumbot.
- sašķiebties Saraukties (par sejas daļu).
- apraut Sašaurināt (piemēram, adījumu), samazināt (valdziņu skaitu). Noraukt.
- Ķerties pie sirds (retāk pie dūšas) Satraukt, aizkustināt.
- Ķerties pie sirds (retāk pie dūšas sar.) Satraukt, aizkustināt.
- izbiedēt Satraukt, pēkšņi izraisīt bailes. Arī izbaidīt.
- kveldēt Satraukt, saviļņot.
- nemierīgs Satraukts, norūpējies, noraizējies (par cilvēku).
- arvien Savienojumā ar «vēl»: visu laiku, nepārtraukti. Joprojām.
- Jaukt prātu (arī mieru, domas) Saviļņot, satraukt.
- Jaukt mieru (arī prātu, domas) Saviļņot, satraukt.
- Jaukt prātu (arī domas, mieru), arī sajaukt prātu Saviļņot, satraukt.
- Sajaukt prātu Saviļņot, satraukt.
- process Secīga stāvokļu maiņa (kā) attīstības gaitā. Ciešā sakarībā esošu attīstības stadiju nepārtraukta kustība.
- sinusoīda Sinusa funkcijas grafiks - nepārtraukta viļņveida līnija ar noteiktiem izliekuma un ieliekuma intervāliem.
- konveijers Sistēma, kas kādā laikposmā nodrošina nepārtrauktu apgādi ar produkciju (parasti lauksaimniecībā).
- birt Skanēt, būt dzirdamam (par ātri, nepārtraukti izrunātām skaņām, vārdiem, teikumiem).
- slalomēt Slēpot, arī braukt ar laivu pa slaloma trasi.
- kontrsliede Sliede, kas novietota paralēli darba sliedēm (uz pārbrauktuvēm, atzarojumos), lai dotu vajadzīgo virzienu vilciena riteņiem.
- nemierīgs Slimīgi uzbudināts, satraukts (piemēram, aiz sāpēm).
- trotuārs Speciāli izveidota, parasti mazliet paaugstināta (ielas, ceļa, tilta u. tml.) daļa gājēju kustībai (līdztekus brauktuvei). Ietve.
- ietve Speciāli izveidota, parasti mazliet paaugstināta (ielas, ceļa, tilta u. tml.), daļa gājēju kustībai (līdztekus brauktuvei).
- iededzināt Spēcīgi, satraukt, saviļņot. Ļoti ieinteresēt.
- apraut Spēji pārtraukt (domu, runu, dziesmu u. tml.).
- aizcirst Spēji pārtraukt (piemēram, elpu).
- nocirst Spēji pārtraukt (runu, domu u. tml.). Apraut (2).
- apdedzināt Spēji satraukt, saviļņot, apmulsināt.
- iestrēgt Spēji tikt pārtrauktam (par balsi, elpu). Palikt neizteiktam (par vārdiem).
- iesprūst Spēji tikt pārtrauktam (par balsi, elpu). Palikt neizteiktam (par vārdiem). Iespriesties (2), iestrēgt (3).
- iespriesties Spēji tikt pārtrauktam (par balsi, elpu). Palikt neizteiktam (par vārdiem). Iesprūst (2), iestrēgt (3).
- aizspriesties Spēji tikt pārtrauktam (par elpu, balsi).
- Iespriesties (arī iesprūst, iestrēgt) kaklā (arī rīklē) Spēji tikt pārtrauktam (par elpu, balsi). Palikt neizteiktam (par vārdiem).
- Iespriesties (arī iesprūst, iestrēgt) rīklē (arī kaklā) Spēji tikt pārtrauktam (par elpu, balsi). Palikt neizteiktam (par vārdiem).
- aizspiesties Spēji tikt pārtrauktam (parasti par elpu, balsi). Aizspriesties (2).
- sprūst Spēji tikt pārtrauktam (piemēram, par elpu). Kļūt grūti izrunājamam (par vārdiem).
- izspiest Spiežot (piemēram, pedāli, slēdzi), pārtraukt (ierīces, mehānisma) darbību.
- iespiesties Spiežoties iekļūt (kur iekšā). Spiežoties ievietoties (mazā, šaurā telpā, vieta). Iespraukties.
- aizspiesties Spraucoties (kam cauri, garām), aizkļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.). Aizspraukties.
- sprausties Spraukties.
- pārtrauktība Stāvoklis, kad (kas) ir pārtraukts, sadalīts. Diskrētība (2).
- pārtraukums Stāvoklis, kad (noteiktu laikposmu) ir pārtraukta kāda darbība, norise.
- letarģija Stāvoklis, kura laikā tiek pārtraukta auga attīstība.
- skriet Steigā ātri iet, arī braukt; arī steigties.
- Cits par citu Steigšus, nepārtraukti. Cits aiz cita.
- Sacelt kājās Stipri satraukt (vairākus, daudzus).
- sakaitināt Stipri satraukt, uzbudināt, saniknot (dzīvnieku), parasti pēkšņi.
- kaitināt Stipri satraukt, uzbudināt, saniknot (dzīvnieku).
- aizbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) attālināties. _imperf._ Brāzties prom. Straujā gaitā (parasti ar troksni) nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.). Aizjoņot, aiztraukties.
- iebrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) ieskriet, arī iebraukt (kur iekšā).
- izbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) izskriet, arī izbraukt (no kurienes, kur u. tml.).
- izbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) izskriet, arī izbraukt cauri (kam), caur (ko).
- nobrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) noskriet, arī nobraukt lejā, nost, gar (ko).
- piebrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) pieskriet, arī piebraukt.
- sabrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) saskriet (1), arī sabraukt (1).
- uzbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
- uzdrāzties Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
- uznesties Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt.
- aizdzīties Strauji aizskriet, aizbraukt u. tml.
- šaut Strauji braukt, iet, skriet, (uz kurieni, līdz kurienei u. tml.).
- izlaisties Strauji izskriet, arī izbraukt.
- notraukt Strauji pārtraukt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli), panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, īpašība).
- pielaist Strauji piebraukt.
- aizsvilpt Strauji, ar svilpienu aizlidot, aiztraukties garām, attālināties.
- dungot Strauji, dobji, arī satraukti pukstēt (par sirdi).
- iestumties Stumjoties iebraukt (kur iekšā ar transportlīdzekli).
- izstumties Stumjoties izbraukt (ar transportlīdzekli) cauri (kam), caur (ko).
- izstumties Stumjoties izbraukt (no kurienes, kur u. tml. ar transportlīdzekli).
- Uzspiestās svārstības Svārstības, kuras nepārtraukti ierosina kāds ārējs spēks.
- Uzspiestās svārstības Svārstības, kuras nepārtraukti ierosina kāds ārējs spēks.
- aizšalkt Šalcot attālināties, aiztraukties (par veļu, negaisu, ūdeņiem u. tml.).
- sēt Šaut intensīvi, nepārtraukti. Būt intensīvam, nepārtrauktam (par apšaudi).
- izmija Šķērssija starp griestu sijām vai jumta spārēm (pārtrauktas sijas vai spāres atbalstīšanai).
- mala Tā, ka nav saistījuma (ar ko, parasti stāvokli, darbību). Tā, ka (kas, parasti stāvoklis, darbība) ir pārtraukts, izbeigts.
- aizliegt Tāds (laiks), kad nav atļauts kur ieiet, iebraukt, ko darīt u. tml.
- eksplozīvs Tāds (līdzskanis), ko izrunājot slēgums tiek momentāni pārtraukts.
- trauksmains Tāds, kam ir raksturīga aktivitāte, aizrautība (par psihi, raksturu, personību). Aktīvs, aizrautīgs, arī nemierīgs, satraukts (par psihisku stāvokli).
- šļūkt Tāds, kam ir raksturīga nepārtraukta vai samērā reti pārtraukta kāju saskare ar (kā) virsmu (par soļiem, gaitu u. tml.).
- staipīgs Tāds, kam ir raksturīga samērā blīva, nepārtraukta lentveida, diegveida u. tml. plūsma (par ko šķidru, tā konsistenci).
- vaļējs Tāds, kas ar kādu detaļu, elementu nav norobežots no visām pusēm. Tāds, kam nepārtraukti notiek vielas un enerģijas apmaiņa ar ārējo vidi (parasti par sistēmu).
- nedziestošs Tāds, kas deg ilgi, nepārtraukti.
- staigns Tāds, kas ir mīksts, neizturīgs un kur (kas) samērā viegli grimst, arī tiek pārtraukta (kā) kustība (piemēram, par augsni, augu kopumu).
- pastāvīgs Tāds, kas ir vienmēr, nepārtraukti (par parādībām dabā).
- nebeidzams Tāds, kas noris ilgi, nepārtraukti. Tāds, kas bieži atkārtojas.
- nerimtīgs Tāds, kas noris, darbojas visu laiku nepārtraukti, bez apstājas.
- nerimstošs Tāds, kas noris, darbojas visu laiku nepārtraukti, bez apstājas. Nerimtīgs (1).
- dienišķs Tāds, kas notiek, ir katru dienu. Tāds, kas notiek, ir nepārtraukti, pastāvīgi.
- ausīgs Tāds, kas uzmanīgi, arī satraukti klausās.
- neapturams Tāds, ko ir grūti vai neiespējami aizkavēt, pārtraukt, izbeigt (par norisi, procesu).
- piebraucams Tāds, ko izmanto, lai piebrauktu (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - piemēram, par ceļu.
- nesatricināms Tāds, ko nekas nespēj iztraucēt, pārtraukt (par stāvokli).
- grambains Tāds, kur ir grambas. Izbraukts, bedrains.
- laivojams Tāds, kur ir iespējams braukt ar laivu.
- staigns Tāds, kur ir mīksta, neizturīga grunts, augu sega un kur (kas) samērā viegli grimst, arī tiek pārtraukta (kā) kustība (par vietu, teritoriju).
- aizliegt Tāds, kur nav atļauts ieiet, iebraukt, uzturēties, ko darīt u. tml.
- nedzīvs Tāds, kurā ir pārtrauktas dzīvības norises vai tās ir vājas (par ķermeņa daļām). Tāds, kas zaudējis funkcionēšanas spēju.
- šļūcenisks Tāds, kurā kājas tiek virzītas nepārtrauktā vai samērā reti pārtrauktā saskarē ar (kā) virsmu (par kustībām, gaitu u. tml.).
- sadrumstalots Tāds, starp kura sastāvdaļām, elementiem ir vājš saistījums vai arī tas ir pārtraukts. Tāds, kam trūkst saliedētības, noteiktas sistēmas.
- halze Taisns (kuģa, laivas) nobrauktā ceļa gabals.
- iztarkšķēt Tarkšķot izbraukt.
- Kur deguns rāda Tikai uz priekšu, nenoteiktā vai nezināmā virzienā (iet, braukt).
- Kur deguns rāda Tikai uz priekšu, nenoteiktā vai nezināmā virzienā (piemēram, iet, braukt).
- beigties Tikt (pavisam) pārtrauktam (par pārdzīvojumiem, attieksmēm).
- nolīt Tikt ātri, nepārtraukti izteiktam (kādam, attiecinot uz kādu); ātri, nepārtraukti noskanēt (par smiekliem).
- nobirt Tikt ātri, nepārtraukti pateiktam.
- izbeigties Tikt pārtrauktam (par stāvokli, darbību). Tikt pabeigtam.
- rauties Tikt pārtrauktam, apgrūtinātam (par elpu, balsi).
- notrūkt Tikt pārtrauktam, aprauties (par vārdiem, runu).
- aprauties Tikt pārtrauktam, izbeigties (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- izjukt Tikt pārtrauktam, neturpināties (par norisi, pasākumu).
- jukt Tikt pārtrauktam, neturpināties (par norisi, pasākumu).
- nojukt Tikt pārtrauktam, neturpināties (par norisi, pasākumu). Sākt norisēt citādi, parasti neprecīzi, nekārtīgi. Izjukt (2).
- pajukt Tikt pārtrauktam, parasti daļēji (par norisi, pasākumu). Arī izjukt (2).
- sajukt Tikt pārtrauktam, sākt norisēt, parasti pilnīgi citādi, nekārtīgi (par norisi, pasākumu). Nerealizēties (par ieceri, nodomu).
- aizsisties Tikt pēkšņi pārtrauktam (par elpu).
- trūkt Tikt pēkšņi pārtrauktam, arī izbeigties (par darbību, norisi, stāvokli).
- plūst Tikt vienmērīgi, arī nepārtraukti pārvadītam, raidītam.
- konveijers Transportierīce (piemēram, lente, kausu virkne), kas, parasti nepārtrauktā kustībā, pārvieto no vienas vietas uz citu (apstrādājamos materiālus, montējamās mašīnas, elementus, viena veida kravas) ražošanas iecirknī, rūpnīcā u. tml.
- traust Traukt (4).
- brāzties Traukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu).
- brāzmot Traukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu). Brāzties.
- brāzt Traukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu). Brāzties.
- Ūdens riņķojums dabā Ūdens nepārtraukta kustība Zemes (arī citas planētas) atmosfērā, hidrosfērā un garozā Saules radiācijas un smaguma spēka iedarbībā.
- pauzēt Uz brīdi pārtraukt (skaņu, skaņu virkni).
- uziet Uzbraukt (par transportlīdzekli).
- uzrullēt Uzbraukt (parasti ar automobili).
- nervozēt Uztraukt, satraukt.
- iekairināt Uztraukt, uzbudināt.
- iekaist Uztraukties, sadusmoties.
- iekarst Uztraukties, sadusmoties.
- Lēkt gaisā Uztraukties, skaisties.
- Lēkt gaisā Uztraukties, skaisties.
- padot Vadot nogādāt, piebraukt (transportlīdzekli, parasti vilcienu, vagonus) iekāpšanai, iekraušanai (tajā).
- iebraukāt Vairākkārt braucot, noregulēt (transportlīdzekli). Iebraukt.
- uguņot Vairākkārt izplatīt spilgtu, mainīga stipruma, arī pārtrauktu gaismu. Vairākkārt uzliesmot, radīt liesmas.
- tramdīt Vairākkārt likt, pavēlēt pārtraukt (kādu stāvokli) un doties (kur, ārā no kurienes u. tml.).
- braukāt Vairākkārt vai ilgstoši braukt (parasti dažādos virzienos) - par cilvēku.
- braukāt Vairākkārt vai ilgstoši braukt (parasti dažādos virzienos) - par transportlīdzekļiem.
- slāpēt Vājināt, palēnināt vai pārtraukt (kā, parasti iekšdedzes motora) darbību.
- mākt Vājināt, pārtraukt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- turpināt Veikt joprojām, nepārtraukti (aizsāktu darbību). Veikt atkal pēc pārtraukuma (aizsāktu darbību) kādā (tas) nākamajā posmā.
- ievilkt Velkot (kur iekšā) vai ritinot kopā, pārtraukt (piemēram, ierīces) darbību.
- kutināt Viegli satraukt, uzbudināt (parasti patīkami).
- atslīdēt Viegli, lēni arī klusu, atbraukt (par transportlīdzekļiem).
- noslīdēt Viegli, slīdoši nobraukt (nost no kurienes, kur u. tml.) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- noslīdēt Viegli, slīdoši nobraukt gar (ko), garām (kam) — par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- noslīdēt Viegli, slīdoši nobraukt lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- paslīdēt Viegli, slīdoši pabraukt (kur, kādā virzienā u. tml.) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos. Viegli, slīdoši braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- paslīdēt Viegli, slīdoši pabraukt garām (kam), arī gar (ko) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- paslīdēt Viegli, slīdoši pabraukt zem (kā), arī (kam) apakšā (par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem lajos).
- pārslīdēt Viegli, slīdoši pārbraukt (pāri kam, pār ko) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- pieslīdēt Viegli, slīdoši piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- pieslidināt Viegli, slīdoši piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekļiem, arī ar braucējiem tajos.
- monologs Viena cilvēka samērā ilga nepārtraukta runa (ar sarunbiedru vai sevi).
- monologs Viena literāra tēla samērā gara nepārtraukta runa (ar sarunbiedru vai sevi).
- plūst Vienmērīgi braukt (par daudziem transportlīdzekļiem).
- slīdēt Vienmērīgi, nepārtraukti tikt vērstam (pāri kam, uz ko), pakāpeniski mainot uztveres objektus (par skatienu, acīm).
- riksis Vienmērīgi, vidēji ātri (skriet). Tā (braukt, jāt), ka (parasti zirgs) skrien vienmērīgi, vidēji ātri.
- plūstošs Vienmērīgs, arī nepārtraukts (parasti par darbību, kustībām).
- iestiepiens Vienreizēja nepārtraukta (kādas darbības) norise.
- atbrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> atbraukt (1).
- brauciens Vienreizēja paveikta darbība --> braukt (1).
- izbrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> izbraukt (2). Atpūtas brauciens, ekskursija.
- nobrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> nobraukt (1).
- nobrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> nobraukt (2).
- pārbrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> pārbraukt (3).
- piebrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> piebraukt (1).
- uzbrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> uzbraukt (1).
- trauciens Vienreizēja, paveikta darbība --> traukt (1), traukties.
- caurbrauktuve Vieta (piemēram, iela, satiksmes ceļš, pagalms), pa kuru var izbraukt (kam cauri).
- dzīties Virzīties (parasti strauji). Traukties.
- slīdēt Virzīties pa (kā) virsmu nepārtrauktā, arī nemainīgā saskarē ar to, pārvarot berzi šīs saskares plaknē (parasti par priekšmetiem, fizikāliem ķermeņiem).
- iet Virzīties, braukt (no kurienes, uz kurieni) - par transportlīdzekļiem.
- nākt Virzīties, braukt šurp (par transportlīdzekļiem).
- zagties Virzīties, braukt tā, lai nepamanītu, slepeni, neatļauti virzīties, braukt (par transportlīdzekļiem).
- vilkties Virzīties, braukt, parasti lēni (par transportlīdzekļiem).
- līst Virzīties, pārvietoties (pa ko šauru, neērtu, parasti, pārvarot kādus šķēršļus) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Arī spraukties.
- ievilkt Virzoties (pagaisu), atstāt (aiz sevis pēdas, parasti nepārtrauktas līnijas veidā).
- izmalt Viscaur izbraukt (8), izdangāt.
- No vienas vietas Viscaur, nepārtrauktā virknē, ļoti daudz.
- No vienas vietas Viscaur, nepārtrauktā virknē, ļoti daudz.
- nepārtrauktība Vispārināta īpašība --> nepārtraukts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepārtrauktība Vispārināta īpašība --> nepārtraukts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- satrauktība Vispārināta īpašība --> satraukts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienmēr Visu laiku, nepārtraukti.
- Arvien (retāk arvienu) vēl Visu laiku, nepārtraukti. Joprojām.
- pavizināties Vizinoties pabraukt (kur, kādā virzienā u. tml.). Vizināties nelielu attālumu, neilgu laiku.
- iezagties Zagšus iebraukt (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem.
- Zaudēt līdzsvaru Zaudēt ķermeņa, arī fizikālas sistēmas stāvokli. Zaudēt mierīgu, nesatrauktu psihisko stāvokli.
- Noiet no skatuves Zaudēt noteicošu stāvokli. Pārtraukt darboties.
- Noiet no skatuves Zaudēt noteicošu stāvokli. Pārtraukt darboties.
- mēnešzemenes Zemeņu suga, kam raksturīga ogu ražošana nepārtraukti līdz vēlam rudenim. Šīs sugas augi.
- iezvelties Zvalstoties iebraukt (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem.
raukt citās vārdnīcās:
MLVV