Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
šņāka
šņāka -as, s.; parasti vsk.; reti
1.Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → šņākt1. Šņākoņa (1).
Piemēri..Bāriņš [kalps], noguris dienas darbos, iesnaudās un pavēra muti vieglā šņākā.
  • ..Bāriņš [kalps], noguris dienas darbos, iesnaudās un pavēra muti vieglā šņākā.
2.Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → šņākt2. Šņākoņa (2).
3.Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → šņākt3. Šņākoņa (3).
PiemēriMotora šņāka.
  • Motora šņāka.
Avoti: 7-2. sējums