izbrauktuve
izbrauktuve -es, dsk. ģen. -vju, s.
Vieta, pa kuru izbrauc (no kurienes).
PiemēriKatrā būvlaukumā jābūt vismaz vienai galvenajai iebrauktuvei-izbrauktuvei un rezerves iebrauktuvei-izbrauktuvei, kas iziet uz satiksmes ceļiem.
Avoti: 3. sējums