Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
švīkstoņa
švīkstoņa -as, s.; parasti vsk.
Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → švīkstēt.
PiemēriViņa uzvelk segu uz galvas un ilgi klausās savas elpas švīkstoņā, mēģinādama aizmigt ar laimīgu smaidu uz lūpām.
Avoti: 7-2. sējums