izbeigt
izbeigt -beidzu, -beidz, -beidz, pag. -beidzu; trans.
1.Pilnīgi pārtraukt (kādu darbību, pasākumu, stāvokli).
PiemēriIzbeigt ķildas.
- Izbeigt ķildas.
- Izbeigt nesaskaņas.
- Izbeigt streiku.
- Izbeigt sacelšanos.
- Naktī pienāca štāba pavēle: kara darbība purva rajonā izbeigta.
- «Vēlāk parādīšu,» Lūcija izbeidza sarunu un aizgāja meklēt vakariņas.
- «Bet pļaušanu nevajag izbeigt, lai pļauj pa visu lietu.»
- ..ierosinātā lieta jāizbeidz: 1) ja nav noticis noziegums; 2) ja nodarījumā nav nozieguma sastāva; 3) ja iestājies noilgums..
Stabili vārdu savienojumiIzbeigt lietu.
- Izbeigt lietu — jur. Pilnīgi pārtraukt lietas (sūdzības, prasības) izmeklēšanu, izskatīšanu.
1.1.Savienojumā ar «dzīve», «mūžs» u. tml.: nonāvēt, arī nomirt.
Piemēri..viņš [partizāns] izmeta savu vienīgo granātu, kas izbeidza dzīvi vairākiem uzbrucējiem..
- ..viņš [partizāns] izmeta savu vienīgo granātu, kas izbeidza dzīvi vairākiem uzbrucējiem..
- Latviešu tēlotāja māksla pēckara gados zaudējusi divus izcilus māksliniekus, kuri aizklīduši svešumā, lai tur izbeigtu dzīves gaitas.
Avoti: 3. sējums