izbeigt
izbeigt -beidzu, -beidz, -beidz, pag. -beidzu; trans.
1.Pilnīgi pārtraukt (kādu darbību, pasākumu, stāvokli).
PiemēriIzbeigt ķildas.
Stabili vārdu savienojumiIzbeigt lietu.
1.1.Savienojumā ar «dzīve», «mūžs» u. tml.: nonāvēt, arī nomirt.
Piemēri..viņš [partizāns] izmeta savu vienīgo granātu, kas izbeidza dzīvi vairākiem uzbrucējiem..
Avoti: 3. sējums