Paplašinātā meklēšana
Meklējam izbeigt.
Atrasts vārdos (2):
Atrasts vārdu savienojumos (3):
Atrasts skaidrojumos (83):
- sabrukt Aiziet bojā, izbeigt pastāvēt (par valsts varu, sabiedrisko iekārtu u. tml.).
- sagrūt Aiziet bojā, izbeigt pastāvēt (par valsts varu, sabiedrisko iekārtu u. tml.).
- atdurties Aizstiepties (līdz kādam šķērslim) un izbeigties.
- apspiest Ar stingru varu, militāru spēku izbeigt, pārtraukt (piemēram, sacelšanos, revolūciju).
- pārskriet Ātri izbeigties, pārstāt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- pārskriet Ātri pārstāt, izbeigties (par parādībām dabā).
- Pārvilkt (pāri) svītru (arī krustu) Atteikties (no kā), izbeigt (ko).
- Pārvilkt (pāri) svītru (arī strīpu sar., krustu) Atteikties (no kā), izbeigt (ko).
- pačākstēt Daļēji izzust, iznīkt, izbeigties.
- izgailēt Gailēt un izbeigt gailēt (parasti par oglēm).
- nogrimt Izbeigties (par laikposmu). Saulei norietot, izbeigties (par dienu).
- pagaist Izzust, izbeigties (par jūtām, sajūtām, domām u. tml.). Izgaist (2).
- Aiziet nebūtībā Izzust, izbeigties.
- Aiziet nebūtībā Izzust, izbeigties.
- izčākstēt Izzust, iznīkt, arī izbeigties.
- nodzist Kļūt ļoti vājam, izbeigties (par psihiska stāvokli, tā izpausmi).
- pierimt Kļūt mazāk intensīvam vai izbeigties, parasti uz neilgu laiku (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- izsīkt Kļūt mazāk vērtīgam, radoša darba nespējīgam (par cilvēku, viņa spējām, talantu). Vājināties, izbeigties (piemēram, par psihisku stāvokli, spēku).
- noklust Kļūt vājākam vai vājam, izpausties vājāk vai vāji, arī izbeigties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- sadilt Kļūt, parasti ievērojami, īsākam (par dienu, nakti), pakāpeniski izbeigties (par laikposmu).
- izkvēlot Kvēlot un izbeigt kvēlot.
- nost Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli (ko) likvidēt, izbeigt, novērst. Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību (ko) attālināt.
- projām Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli, arī vēlēšanos ko novērst, izbeigt.
- Saukt pie kārtības Likt (kādam), piespiest (kādu) pārtraukt, izbeigt nelikumīgu, nepareizu darbību, rīcību.
- Saukt pie kārtības Likt (kādam), piespiest (kādu) pārtraukt, izbeigt nelikumīgu, nepareizu darbību, rīcību.
- laist Ļaut, arī likt (kādam) pārtraukt, arī izbeigt regulārā darba veikšanu. Ļaut, arī likt (kādam) nonākt citos apstākļos.
- izsīkt Ļoti samazināties vai pilnīgi izbeigties (par kādu krājumu).
- aprauties Negaidīti izbeigties (par mākslas darba uzbūves elementiem).
- Beigts un pagalam Neglābjami zaudēts, izbeigts.
- Beigts un pagalam Neglābjami zaudēts, izbeigts.
- pārstāt Neturpināt, izbeigt (darbību, procesu, stāvokli) - piemēram, par parādībām dabā.
- pārstāt Neturpināt, izbeigt (savu darbību), pārvarēt (savu psihisko stāvokli) par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pārstāt Neturpināt, izbeigt kustēties, darboties, arī atrasties kādā stāvoklī (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.).
- pārstāt Neturpināties, izbeigties (par darbību, stāvokli).
- nostāties Norimt, arī izbeigties (par parādībām dabā).
- nostāt Norimt, arī izbeigties (piemēram, par parādībām dabā). Nostāties (6).
- paiet Norisināties un izbeigties (par darbību, norisi).
- izskanēt Norisināties un izbeigties (piemēram, par izrādi, svētkiem).
- aiziet Paiet, aizritēt, arī izbeigties (par laiku, laika posmu).
- norimt Pakāpeniski kļūt vājākam, izbeigties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- pāriet Pārstāt, izbeigties (par parādībām dabā).
- Vilkt krustu (arī svītru, arī strīpu sar.) pāri Pārsvītrot (ko). Atteikties (no kā), izbeigt (ko).
- Pārvilkt (pāri) strīpu (arī svītru, krustu) Pārsvītrot (ko). Atteikties (no kā), izbeigt (ko). Būt par cēloni tam, ka kas nevar realizēties, zūd, beidz pastāvēt.
- izslēgt Pārtraukt, izbeigt (ierīces vai tās daļas) darbību, atvienojot no enerģijas avota.
- apturēt Pārtraukt, izbeigt (kāda virzību, piemēram, gājienu, skrējienu).
- apstādināt Pārtraukt, izbeigt (kādu virzību, piemēram, gājienu, skrējienu).
- laupīt Pārtraukt, izbeigt (piemēram, psihisku stāvokli).
- atņemt Pārtraukt, izbeigt (psihisku stāvokli). Atņemt prieku.
- Apturēt uguni Pārtraukt, izbeigt liesmu virzību, izplatīšanos.
- nostāties Pārtraukt, izbeigt, pārvarēt (fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- pārskriet Pastāvēt neilgu laiku, ātri izbeigties (par parādībām sabiedrībā).
- sadilt Pavājināties, parasti ļoti, arī pakāpeniski izbeigties (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- pārtrūkt Pēkšņi izbeigties (par dzīvi, mūžu).
- notrūkt Pēkšņi izbeigties (parasti par domu, sapni).
- Pielikt (kam) punktu Pilnīgi pabeigt, izbeigt (ko).
- Pielikt (kam) punktu Pilnīgi pabeigt, izbeigt (ko).
- salauzt Pilnīgi pārtraukt, izbeigt (piemēram, kāda stāvokļa, parādības) eksistenci.
- izkomplektēt Sadalot izbeigt (kāda kopuma) pastāvēšanu.
- Lieta beigta Saka, ja kas ir izbeigts, ja nekas vairs nav maināms.
- (Un) cauri! Saka, ja ko uzskata par izbeigtu vai izbeidzamu, ja nevēlas vairs ar ko nodarboties u. tml.
- Viss (ir) cauri! Saka, ja ko uzskata par izbeigtu vai izbeidzamu, ja nevēlas vairs ko darīt, ja nevēlas vairs ar ko nodarboties u. tml.
- saderēt Salīgt mieru, izbeigt strīdēties, naidoties.
- pierimt Samazināties intensitātē vai izbeigties, tikt pārtrauktam, parasti uz neilgu laiku (par norisi, darbību).
- nomierināties Samazināties intensitātē, arī izbeigties (par parādībām dabā).
- apsīkt Samazināties, izbeigties (par darbību, norisi).
- pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība netiek turpināta, tiek izbeigta, neturpinās, izbeidzas.
- atkust Siltuma iedarbībā mazināties, izbeigties sasalumam (piemēram, augsnē).
- izsvīst Slimniekam sviedrējoties, izbeigties (par slimību).
- gals Stāvoklis, kad (kas) ir izbeigts, izbeidzies.
- noskriet Strauji izbeigties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- izšvirkstēt Švirkstēt un izbeigt švirkstēt (parasti par dzirksteli, uguni). Švirkstot sadegt.
- mala Tā, ka nav saistījuma (ar ko, parasti stāvokli, darbību). Tā, ka (kas, parasti stāvoklis, darbība) ir pārtraukts, izbeigts.
- neapturams Tāds, ko ir grūti vai neiespējami aizkavēt, pārtraukt, izbeigt (par norisi, procesu).
- aprauties Tikt pārtrauktam, izbeigties (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- nostāties Tikt pārvarētam, izbeigties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- trūkt Tikt pēkšņi pārtrauktam, arī izbeigties (par darbību, norisi, stāvokli).
- pamirt Uz laiku ļoti samazināties, uz laiku izbeigties (par darbību, norisi).
- Kā ar roku noņemt (arī atņemt) Uzreiz, spēji izbeigt, likvidēt (piemēram, psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- Kā ar roku atņemt (arī noņemt) Uzreiz, spēji izbeigt, likvidēt (piemēram, psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- Kā ar roku atņemt Uzreiz, spēji izbeigt, likvidēt.
- noderēt Vienojoties izbeigt naidoties, strīdēties.
- beigts Zaudēts, izbeigts (par stāvokli, attiecībām, arī jūtām).
- noziedēt Ziedēt un izbeigt ziedēt.
izbeigt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV