trūkt1
trūkt parasti 3. pers., trūkst, pag. trūka; intrans.
1.Tiekot stieptam, stiepes iedarbībā dalīties divās daļās (parasti par ko samērā tievu). Tiekot stieptam, stiepes iedarbībā dalīties nost no kā (par ko piestiprinātu, parasti piešūtu).
PiemēriVirve trūkst pušu.
- Virve trūkst pušu.
- Vecāmāte vērpj līdzenu pavedienu.. Viņas dzijas netrūkst ne tinot, ne spolējot, ne audeklu velkot, ne aužot.
- Dārzs it kā novaid... Tā vijolei stīga trūkst.
- ..iekšās kas plīsis vai trūcis, kāds audzējs vai jēlums..
- Un nokaras bocmanim Galva uz leju Kā jakai Trūkstoša poga..
- pārn. ..visiem putniem [sākoties vasarai] dziesmu krelles trūkst, vairs tik iztālēm un sausi, sīki noskan vējā mestais dzeguzes ku-kū...
- pārn. Sveilim mēle mežģījās, un runas pavediens desmit reižu trūka.
Stabili vārdu savienojumiSirds (vai) trūkst (biežāk plīst) (pušu).
- Sirds (vai) trūkst (biežāk plīst) (pušu) idioma — Saka, ja ir ļoti spēcīgs, parasti negatīvs, pārdzīvojums, ļoti spēcīgas izjūtas.
- Visi striķi trūkst sar. — Saka, ja notiek kas ļoti nevēlams.
1.1.pārn. Tikt pēkšņi pārtrauktam, arī izbeigties (par darbību, norisi, stāvokli).
PiemēriSaruna visu laiku trūkst, it kā viņi šķetinātu dzijas kamolu, kurā kodes iemetušās.
- Saruna visu laiku trūkst, it kā viņi šķetinātu dzijas kamolu, kurā kodes iemetušās.
- Dzimtas sakari trūkst kā pakulu pavedieni.
- Darbi ne reizi vien trūka pušu: te nebija atvesta apsolītā caurule, te skaidu aptrūka.
Avoti: 7-2. sējums