Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
stundīgs
stundīgs -ais; s. -a, -ā; reti
stundīgi apst.
Nepārtraukts, pastāvīgs.
PiemēriViņš šodien stundīgi strādāja.
Avoti: 7-2. sējums