Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kaukoņa
kaukoņa -as, s.; parasti vsk.
1.Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → kaukt1. Kaueona (1).
PiemēriVilku kaukoņa.
  • Vilku kaukoņa.
2.Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → kaukt2. Kaucoņa (2).
PiemēriPie Staļingradas dun nepārtraukta artilērijas kanonāde. Apdullinošajā kaukoņā brīžiem var atšķirt dobjus sprādzienus..
  • Pie Staļingradas dun nepārtraukta artilērijas kanonāde. Apdullinošajā kaukoņā brīžiem var atšķirt dobjus sprādzienus..
  • Iepazina.. līmes lipīgi salkano smaržu, zāģu nerimtīgo kaukoņu.
  • Automobiļu ēru [Japānā] ievadīja autosirēnu kaukoņa.
Avoti: 4. sējums