pārcirst
pārcirst -cērtu, -cērt, -cērt, pag. -cirtu; trans.
1.Cērtot pārdalīt.
PiemēriPārcirst pagali uz pusēm.
Stabili vārdu savienojumiPārcirst Gordija mezglu.
1.1.Cērtot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
PiemēriPārcirst aizsalušā āliņģa ledu.
1.2.Cērtot radīt (kam) ievainojumu.
PiemēriPārcirst roku.
1.3.Spēji triecoties, radīt (kam) ievainojumu, bojājumu.
Piemēri«Brālim lode pārcirtusi plecu! Melnās sotņas banda šāvusi no visiem pils logiem!»
1.4.Pārknābt.
PiemēriPutns [albatross] varen dusmīgs, ar savu aso knābi var pārcirst pat zābaka lielu.
2.Pēkšņi, asi pārtraukt (kāda runu, domu u. tml.).
Piemēri«Nekur viņš neies! Nekur tu, Jaņuk, viņu nesauc!» cieta un asa draugu sačukstēšanos pārcirta Jūles balss.
2.1.Pēkšņi pārtraukt (kādas attiecības).
PiemēriSākumā būtu grūti tā strupi pārcirst sakarus ar šo māju: inventāra pašai nebija, tāpēc pirmo gadu būtu jāņem no brāļa i arkls, i izkapts..
2.2.Pēkšņi, asi, skaļi noskanot, pārtraukt (klusumu, mieru).
Piemēri..rīta klusumu mežā pārcirta šāvienu troksnis.
2.3.Pēkšņi uzliesmot (tumsā) — piemēram, par zibeni.
PiemēriKā ugunīga pātaga tumsu pārcirta zibens strēle.
2.4.savienojumā ar «dzīve», «mūžs»; pārn. Nonāvēt.
PiemēriMežsarga Izidora Butāna arī vairs nebija starp dzīvajiem. Hitleriešu lode bija pārcirtusi viņa dzīvi.
3.pareti Iecērtot veidot (zobus nodilušai vīlei) vēlreiz, no jauna.
PiemēriLabas vīles atmaksājas arī pārcirst. Nolietotajām vīlēm vispirms notrin vecos zobus, tad atlaidina tās, iecērt jaunus zobus un beigās norūda.
Avoti: 6-1. sējums