uztraukties
uztraukties -traucos, -traucies, -traucas, pag. -traucos; refl.
Kļūt uztrauktam.
PiemēriĀtri uztraukties.
- Ātri uztraukties.
- Bieži uztraukties par niekiem.
- Uztraukties līdz asarām.
- Uztraukties pirms eksāmena.
- Vecais vīrs.. pēkšņi ķēra ar roku pie sirds. «Kas jums notika?» Antra uztraucās. «Vai nelabi?»
- Ira: Meistar Valdemār, man nepatīk, ka tu lādies. - Valdemārs: Esmu uztraucies, saproti.
- Zīmēšanas skolotājs bija mazliet uztraucies. Audzinātāja pienākumi pagaidām viņam bija vēl sveši.
- pārn. Satrauktās klaigas pastiprinās, tas nozīmē, ka dzērvju kāsis ir sajucis, dzērves ir uztraukušās un ar saucieniem mudina cita citu sakārtoties pareizā kāsī.
Avoti: 8. sējums