dārdoņa
dārdoņa -as, s.; parasti vsk.
2.Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → dārdēt2.
PiemēriKrita un ar dobju dārdoņu pret grīdu atsitās kas smags, laikam malkas šķila.
4.Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → dārdēt4.
Piemēri..smieklu dārdoņa gandrīz nocēla klasei griestus.
Avoti: 2. sējums