Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
švīkoņa
švīkoņa -as, s.; parasti vsk.
Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → švīkāt2.
PiemēriValodas atkal pārtrūka, un bija dzirdama vienīgi pastalu mīkstā švīkoņa.
Avoti: 7-2. sējums