švīkāt
švīkāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Veidot (kam) švīku vai švīkas. Svītrot (1).
PiemēriŠvīkāt papīru.
1.1.Rakstīt, zīmēt, parasti ātri, nekārtīgi.
PiemēriŠvīkāt vārdus uz papīra.
2.Virzīt (ko) pa kādu virsmu, radot klusu, samērā asu troksni.
PiemēriLēni, pazoles švīkādams pa trotuāru, viņš velkas prom.
2.1.intrans. Radīt klusu, samērā asu troksni (piemēram, par ko tādu, kas virzās pa kādu virsmu, arī pa gaisu). Atskanēt šādam troksnim.
Piemēri..bļaudams un spārniem švīkādams pa egļu galotnēm savērpās vesels vārnu jūklis.
Avoti: 7-2. sējums