rūkoņa
rūkoņa -as, s.; parasti vsk.
1.Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → rūkt1.
PiemēriPavīdēja ilkņi, un caur tiem izlauzās draudīga rūkoņa... suns vairs nesaprata, ko iesākt..
2.Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → rūkt2.
Piemēri..nakts klusumu traucēja tikai motora vienmērīgā rūkoņa..
3.Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → rūkt3.
PiemēriPērkona grāvieni saplūda kopā vienā vienīgā rūkoņā..
4.Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → rūkt4.
5.sar. Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → rūkt5.
PiemēriOmulīgajā rūkoņā, ko radīja nevaldāma vēlēšanās runāt un citā neklausīties, šo [saimnieces] pazušanu neviens nepamanīja.
6.Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → rūkt6.
Avoti: 6-2. sējums