klaudzoņa
klaudzoņa -as, s.; parasti vsk.
1.Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → klaudzēt1.
PiemēriCirvju klaudzoņa mežā.
- Cirvju klaudzoņa mežā.
- Durvju klaudzoņa.
- Spriguļu klaudzoņa.
- Bija dzirdama tikai riteņu klaudzoņa.
- ..āmuru klaudzoņa palejā uz acumirkli apklusa..
- Klusumā izskanēja viņa soļu vienmuļā klaudzoņa, kas izklausījās tā, it kā kaut kur tālumā kāds rībinātu bungas.
2.Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → klaudzēt2.
PiemēriSteļļu klaudzoņa cehā.
- Steļļu klaudzoņa cehā.
- Darba dienas beigās darbgaldu un prešu klaudzoņa un motoru troksnis krasi pazemina centrālās nervu sistēmas uzbudināmību.
Avoti: 4. sējums