klaudziens
klaudziens -a, v.
1.Īslaicīgs vienreizējs troksnis → klaudzēt1.
PiemēriVagona riteņu vienmērīgie klaudzieni Edvīnu ieaijāja vieglā snaudā.
- Vagona riteņu vienmērīgie klaudzieni Edvīnu ieaijāja vieglā snaudā.
- Rīta klusumā tālu aizskanēja cirvja skaļie klaudzieni..
- Vecais Rijkuris atsēdās uz ēvelsola, ļaudams koka tupelēm ar skaļu klaudzienu atkrist uz grīdas.
3.Skaļš klauvējiens.
Piemēri..pirmajā stāvā pie ārdurvīm patiešām atskan klaudzieni.
- ..pirmajā stāvā pie ārdurvīm patiešām atskan klaudzieni.
- Tad pie sētas durvīm atskan klaudzieni, ātri, nepacietīgi. ..«Klauvē,» saimniece čukst..
Avoti: 4. sējums