klaudzināt
klaudzināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
1.trans. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klaudz (1).
PiemēriKlaudzināt spieķi pret grīdu.
1.1.intrans.
PiemēriKoka tupelēm klaudzinādams, priekštelpā iznāca ķirurgs Priede..
1.2.intrans. Virzīties, parasti iet, radot klaudzošu troksni.
PiemēriPati zeme gan vēl bija sasalusi: skaļi dunēja koka tupeles, kad no rītiem steidzās garām dārzniece.. Pats dārznieks gan daudz retāk, lēnām un prātīgi vienmēr klaudzināja pāri, viņam varbūt vēl tagad nebija kur steigties.
2.trans. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klaudz (2).
PiemēriKlaudzināt rakstāmmašīnu.
2.1.intrans. Vairākkārt klaudzēt (par mašīnām, mehānismiem).
PiemēriViņpus upes Priekšpilsētas krastā klaudzināja pāļdzinis.
3.intrans. Skaļi klauvēt.
PiemēriKlaudzināt pie loga.
Stabili vārdu savienojumi
Avoti: 4. sējums