Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
klaudzēt
klaudzēt klaudzu, klaudzi, klaudz, pag. klaudzēju; intrans.
1.parasti 3. pers. Radīt spalgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par cietiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko, par strauji aizvērtām durvīm). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriZābaki klaudz uz ietves.
  • Zābaki klaudz uz ietves.
  • Slēģi klaudz vējā.
  • Klaudz spriguļi.
  • Vienmuļīgi rakstā klaudzēja vagona riteņi.
  • Visapkārt darba tiešām netrūka. Aiz vienām: durvīm klaudzēja āmuri, aiz citām, pret sienu atsizdamās, šļakstēja cementa java.
  • ..virtuves durvis klaudzēja vienā klaudzēšanā. Cita pēc citas nāca internāta meitenes.
  • Krodziniece.. gāja laukā, klaudzēja atkal..
  • pārn. Asinsspiediens augsts, un sirds arī stipri klaudz..
1.1.Spalgi, samērā skaļi skanēt (parasti par sliedēm, kāpnēm, pa kurām brauc, iet).
PiemēriVilciens šūpojas, sitas sliedēs - sliedes klaudz.
  • Vilciens šūpojas, sitas sliedēs - sliedes klaudz.
  • Irma, kāpnēm klaudzot, uzskrēja pie biedrenēm.
  • ..zem kājām klaudz koka ietves..
1.2.Spalgi, samērā skaļi skanēt (par soļiem, sitieniem u. tml.).
PiemēriZem kājām pelēka ietve. Ilga neredz neko citu kā vien šo vienmuļo pelēkumu, uz kura klaudz, soļi.
  • Zem kājām pelēka ietve. Ilga neredz neko citu kā vien šo vienmuļo pelēkumu, uz kura klaudz, soļi.
  • Lejā, pāri purvam, vēl klaudzēja namdaru cirtieni pa skanošajiem baļķiem.
2.parasti 3. pers. Darbojoties radīt spalgu, samērā skaļu troksni (par mašīnām, mehānismiem).
PiemēriKlaudz vairāk kā [nekā] sešsimt steļļu un piepilda cehu ar pastāvīgu klaboņu un dunoņu..
  • Klaudz vairāk kā [nekā] sešsimt steļļu un piepilda cehu ar pastāvīgu klaboņu un dunoņu..
  • Ritmiski klaudz [kuģa] mašīnas. Kurinātāji ātri un veikli piepildāt krāsnis.
  • Pie vaļējā loga skaļi Rakstāmā mašīna klaudz.
3.parasti 3. pers. Būt tādam, kurā skan spalgs, samērā skaļš troksnis (parasti par vietu, telpu).
PiemēriViņā pusē, piekalnē, Mārtiņš ar cirvja pietu velēja stādaigu sētu tā, kar visa pasaule klaudzēja.
  • Viņā pusē, piekalnē, Mārtiņš ar cirvja pietu velēja stādaigu sētu tā, kar visa pasaule klaudzēja.
4.vienk. Runāt ko nevajadzīgu, bezsaturīgu (parasti ilgāku laiku). Pļāpāt.
PiemēriUldis: Ko tu klaudz [klaudzi]? Vai tev mute dzirnas bija?
  • Uldis: Ko tu klaudz [klaudzi]? Vai tev mute dzirnas bija?
  • Vai tu nebeigsi reiz klaudzēt.
Avoti: 4. sējums