izvest
izvest -vedu, -ved, -ved, pag. -vedu; trans.
1.Vedot (ar transportlīdzekli), izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzvest malku no meža.
- Izvest malku no meža.
- Izvest granti uz ceļa.
- Bija pēdējais laiks izvest tīrumos mēslus, lai vēl pirms Jāņiem pagūtu apart.
- Muraška aizgāja meklēt traktoru, lai nedzīvo akmeni izvestu līdz ceļam.
1.1.Vedot (ar transportlīdzekli), izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
PiemēriIzvest malkas kravu cauri mežam.
- Izvest malkas kravu cauri mežam.
1.2.Izvirzīt (transportlīdzekli), braucot (ar to). Izbraukt.
Piemēri..manam draugam pievakarē sāka ķerties [zivis], un vakarā mēs krastā izvedām pilnu laivu ar zivīm.
- ..manam draugam pievakarē sāka ķerties [zivis], un vakarā mēs krastā izvedām pilnu laivu ar zivīm.
- Un tad.. komandieris.. izveda savu kuģi brīvajos ūdeņos..
1.3.Vedot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.) – par transportlīdzekli.
PiemēriTraktors izveda baļķus no meža.
- Traktors izveda baļķus no meža.
- ..sniega klajumā nolaidās padomju lidmašīna un izveda ievainotos mūsu aizmugurē.
1.4.Vedot izvirzīt cauri (kam), caur (ko) – par transportlīdzekli.
PiemēriAutobuss izvedis ekskursantus cauri pilsētai.
- Autobuss izvedis ekskursantus cauri pilsētai.
2.Vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka iziet, iznāk (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzvest tūristus no muzeja.
- Izvest tūristus no muzeja.
- Izvest bērnus pagalmā.
- Izvest govi no kūts.
- ..māte mani steidzīgi izveda no istabas.
- Viņa rūpējas par mazo Dzintaru, arī svētdienās viņa reizēm izved puiku pastaigāties..
- ..Mārtiņš jau rīkojās pa kūti. Vēlreiz nosukāja zirgus.. Vienu pēc otra izveda ārā..
- pārn. Viens no Andreja Upīša lielākajiem nopelniem ir tas, ka viņš latviešu noveli izvedis visas cilvēces dzīves plašumos.
- pārn. Slepus gruzdošais protesta gars izved Māri uz revolūcijas ceļa.
2.1.Vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka iziet, iznāk cauri (kam), caur (ko).
PiemēriIzvest ekskursantus cauri parkam.
- Izvest ekskursantus cauri parkam.
- Viņsētas Mārtiņš.. deva Jēkabam krietnu padomu: «Izved savu iecerēto caur Dūkņu mežu, tad redzēsi, kāda būs sieva visā dzīvē.»
2.2.Panākt, ka dodas līdzi (dzīvnieku mazuļi) – par dzīvniekiem.
PiemēriVista izved cāļus no kūts.
- Vista izved cāļus no kūts.
- Patlaban strazdi bija izveduši savus bērnus mācīt laisties un sasēdinājuši upes krūmos.
2.3.Panākt, ka (mazuļi) noteiktā attīstības pakāpē atstāj ligzdu (par putniem).
PiemēriPutni jau bērnus izveduši.
- Putni jau bērnus izveduši.
2.4.Izvirzīties (par ceļiem, takām u. tml.).
PiemēriCeļš izved gājējus nomēza.
- Ceļš izved gājējus nomēza.
3.Piegādāt (preces citam valsts rajonam, apgabalam u. tml.).
PiemēriIzvest rūpniecības preces uz valsts ziemeļu rajoniem.
- Izvest rūpniecības preces uz valsts ziemeļu rajoniem.
- Izvest radioaparātus uz citām savienotajām republikām.
4.ekon. Piegādāt (preces vai kapitālu ārvalstij).
PiemēriIzvest preces uz ārzemēm.
- Izvest preces uz ārzemēm.
- Tagad Rumānija izved darbgaldus vairāk nekā uz 60 valstīm..
- «Sarkankoks,» kapteinis nosaka. «Republikas [Spānijas] bagātība. Tas galvenam kārtām tiek izvests uz Franciju un Ameriku.»
5.mil. Likt (karaspēkam) iziet (no kādas teritorijas).
6.novec. Izprecināt.
Piemēri«Redzēsi, vīriņ, cik taupīga saimniece es būšu... Lai tikai izved vien tavu māsu, vai tu domā, ka tās vietā vairs meitu [kalponi] ņemšu!»
- «Redzēsi, vīriņ, cik taupīga saimniece es būšu... Lai tikai izved vien tavu māsu, vai tu domā, ka tās vietā vairs meitu [kalponi] ņemšu!»
- Man māsiņa izvedama, brālim sieva pārvedama.
- Birztalā kūkoja novēlojusies dzeguze, un Pumpurs ierunājās: «Es skaitīšu par jums: cik vēl gadu, līdz Jaungaigalu Edi izvedīs tautās?»
Stabili vārdu savienojumiIzvest tautās.
- Izvest tautās — Izprecināt.
7.Pēc noteiktiem likumiem, kārtulām izveidot jaunu (parasti matemātisku) sakarību no dotajām sakarībām.
PiemēriIzvest formulu.
- Izvest formulu.
Stabili vārdu savienojumiIzvest no pacietības.
- Izvest no pacietībassar. — Panākt, būt par cēloni, ka zaudē pacietību, sadusmojas.
Avoti: 3. sējums