brīkšķoņa
brīkšķoņa -as, s.; parasti vsk.; pareti
Ilgstoša nepārtrauktu trokšņu kopums → brīkšķēt.
PiemēriZaru brīkšķoņa.
- Zaru brīkšķoņa.
- Atskanēja lūstošu zaru troksnis. Kāds nāca pa taigu... Soļu brīkšķoņai drīz pievienojās dobja ņurdēšana un šņākšana - izcirtumā iznāca liels lācis.
Avoti: 2. sējums