bankrotēt
bankrotēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
1.ekon. Kļūt maksāt nespējīgam, pārtraukt kārtot saistībās paredzētos maksājumus (par kapitālistisko valstu saimnieciskajiem uzņēmumiem un uzņēmējiem).
PiemēriBankrotējis uzņēmums.
- Bankrotējis uzņēmums.
- Agrāk Nātiņa kungs [drēbnieks] bijis liels amata meistars. Matīsa ielā pašam sava darbnīca... Bet iekrita parādos un bankrotēja..
- ..rūda neesot atrasta, uzņēmējs bankrotējis..
1.1.Sabrukt, nokļūt smagā stāvoklī (par valsts finansēm, ekonomiku).
PiemēriBuržuāziskā Latvija,.. glābjot savu bankrotējušo ekonomiku, ar izsalkušas hiēnas alkatību metās uz katru zaļojošu koku puduri.
- Buržuāziskā Latvija,.. glābjot savu bankrotējušo ekonomiku, ar izsalkušas hiēnas alkatību metās uz katru zaļojošu koku puduri.
2.Ciest neveiksmi (piemēram, par kādu personu, arī pasākumu, uzskatu, teoriju).
PiemēriBankrotējis politiķis.
- Bankrotējis politiķis.
- Morāli bankrotēt.
3.sar. Palikt bez līdzekļiem, nespēt segt izdevumus.
PiemēriEs tikai domāju, ka mana Zina Rīgā laikam bankrotētu, ja es katru dienu liktu aiz vaigiem tādus produktu krājumus kā šeit [kolhozā].
- Es tikai domāju, ka mana Zina Rīgā laikam bankrotētu, ja es katru dienu liktu aiz vaigiem tādus produktu krājumus kā šeit [kolhozā].
Avoti: 2. sējums