bangot
bangot parasti 3. pers., -o, pag. -oja
1.intrans. Spēcīgi viļņoties.
PiemēriJūra bango.
2.trans. Būt par cēloni tam, ka rodas bangas.
PiemēriVējš bango jūru.
3.intrans.; poēt. Būt ļoti spēcīgam (par pārdzīvojumu).
PiemēriUn viņā bangoja gan rūgtums, gan prieks, gan mīlestība, gan naids.
Avoti: 2. sējums