bankrotēt
bankrotēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
1.ekon. Kļūt maksāt nespējīgam, pārtraukt kārtot saistībās paredzētos maksājumus (par kapitālistisko valstu saimnieciskajiem uzņēmumiem un uzņēmējiem).
PiemēriBankrotējis uzņēmums.
1.1.Sabrukt, nokļūt smagā stāvoklī (par valsts finansēm, ekonomiku).
PiemēriBuržuāziskā Latvija,.. glābjot savu bankrotējušo ekonomiku, ar izsalkušas hiēnas alkatību metās uz katru zaļojošu koku puduri.
2.Ciest neveiksmi (piemēram, par kādu personu, arī pasākumu, uzskatu, teoriju).
PiemēriBankrotējis politiķis.
3.sar. Palikt bez līdzekļiem, nespēt segt izdevumus.
PiemēriEs tikai domāju, ka mana Zina Rīgā laikam bankrotētu, ja es katru dienu liktu aiz vaigiem tādus produktu krājumus kā šeit [kolhozā].
Avoti: 2. sējums