bandīts
bandīts -a, v.
1.Bandas [1] dalībnieks.
PiemēriBandītu sodīšana.
2.sar. Brutāls, nežēlīgs cilvēks.
PiemēriIedzimtie [Amerikā] pēc izmisuma pilnas, bet veltīgas pretošanās nokļuva ar visu savu mantu un dzīvību visplēsīgāko bandītu nesaudzīgajās rokās.
Avoti: 2. sējums