izbraukums
izbraukums -a, v.
1.Brauciens (ārpus dzīvesvietas), lai atpūstos vai izklaidētos. Šādas atpūšanās vai izklaidēšanās laiks.
PiemēriIzbraukums ar kuģi.
1.1.Paveikta darbība → izbraukt2.
PiemēriSaimniece vēl nebija atgriezusies no izbraukuma uz laukiem..
1.2.ģen.: izbraukuma, adj. nozīmē Tāds, kas notiek ārpus parastās darbības vai norises vietas.
PiemēriIzbraukuma sēdes.
Avoti: 3. sējums