izbraukums
izbraukums -a, v.
1.Brauciens (ārpus dzīvesvietas), lai atpūstos vai izklaidētos. Šādas atpūšanās vai izklaidēšanās laiks.
PiemēriIzbraukums ar kuģi.
- Izbraukums ar kuģi.
- ..šai laikā [vasarā] cilvēki dodas ārā no pilsētas, izbraukumos, ekskursijās..
- Viņš īga par nelāgi beigušos izbraukumu.
- Šādu mazu radio aparātu ļoti ērti pārvadāt izbraukumos, pārgājienos vai ekskursijās.
1.1.Paveikta darbība → izbraukt2.
PiemēriSaimniece vēl nebija atgriezusies no izbraukuma uz laukiem..
- Saimniece vēl nebija atgriezusies no izbraukuma uz laukiem..
1.2.ģen.: izbraukuma, adj. nozīmē Tāds, kas notiek ārpus parastās darbības vai norises vietas.
PiemēriIzbraukuma sēdes.
- Izbraukuma sēdes.
- ..viņai nekad nav bijis par grūtu aiziet uz mēģinājumu, posties izbraukuma koncertiem..
- ..jāizšķir šādi jautājumi:.. par lietas izskatīšanu tiesas izbraukuma sesijā.
Avoti: 3. sējums