braukāt
braukāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.
1.Vairākkārt vai ilgstoši braukt (parasti dažādos virzienos) — par cilvēku.
PiemēriBraukāt apkārt.
2.parasti 3. pers. Vairākkārt vai ilgstoši braukt (parasti dažādos virzienos) — par transportlīdzekļiem.
Piemēri..no nelielas salas uz piekrasti un atpakaļ braukāja motorlaivas ar ekskursantiem..
Avoti: 2. sējums