braukāt
braukāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.
1.Vairākkārt vai ilgstoši braukt (parasti dažādos virzienos) – par cilvēku.
PiemēriBraukāt apkārt.
- Braukāt apkārt.
- Mārtiņš braukā ar traktoru plašajos padomju saimniecības tīrumos..
- Ritums nogāja lejā, iesēdās mašīnā un vairākas stundas braukāja pa ielām.
2.parasti 3. pers. Vairākkārt vai ilgstoši braukt (parasti dažādos virzienos) – par transportlīdzekļiem.
Piemēri..no nelielas salas uz piekrasti un atpakaļ braukāja motorlaivas ar ekskursantiem..
- ..no nelielas salas uz piekrasti un atpakaļ braukāja motorlaivas ar ekskursantiem..
- Dažviet pa rudzu laukiem braukāja zirgu vilktās pļaujmašīnas..
Avoti: 2. sējums