nebeidzams
nebeidzams -ais; s. -a, -ā
nebeidzami apst.
1.Nol. divd. → beigt.
2.Bezgalīgs1.
PiemēriArī laiku Ņūtons uzskata par absolūtu, bezgalīgu, nebeidzamu plūsmu..
- Arī laiku Ņūtons uzskata par absolūtu, bezgalīgu, nebeidzamu plūsmu..
3.Tāds, kas šķietami nav ierobežots. Ļoti liels, plašs. Bezgalīgs (2).
PiemēriNebeidzami mežu masīvi.
- Nebeidzami mežu masīvi.
- Vilciens traucās rudenīgās nakts tumsā kā nebeidzamā tunelī.
- Jā, rajonā daudz jaunatnes. Vislabāk par to varēju pārliecināties.. svētkos, kad vecās pilsētas ielas pārplūdināja nebeidzama dziedātāju un dejotāju straume.
3.1.Tāds, kas noris ilgi, nepārtraukti. Tāds, kas bieži atkārtojas.
PiemēriNebeidzams darbs.
- Nebeidzams darbs.
- Nebeidzamas sarunas.
- Caur tumsu laužas kuģi, tie ir noguruši nebeidzamajās ūdeņu šūpās un alkst ostas..
- Augšā - zilas debesis.. un cīruļu nebeidzama trallināšana..
- ..vecā Sīmaņa nebeidzamie nostāsti par svešām zemēm puikam bija uzdzinuši zināšanu slāpes.
- Taču tas [veikals] biežāk ir ciet nekā vaļā. Ziemā veikalā bija nebeidzamas inventarizācijas..
3.2.Tāds, kas noris ļoti intensīvi un ilgi (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
PiemēriNebeidzamas skumjas.
- Nebeidzamas skumjas.
- Dzejniekam likās, ka.. sajūtu un domu fiksēšana uz papīra - nebeidzamas mokas un sevis spīdzināšana.
- Vienīgi avots Kā milža asara Stāsta Par pazemē iekaltā ezera Nebeidzamajām ilgām.
Avoti: 5. sējums