uguņot
uguņot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
1.Vairākkārt izplatīt spilgtu, mainīga stipruma, arī pārtrauktu gaismu. Vairākkārt uzliesmot, radīt liesmas.
PiemēriKam svecīšu nebūs ko nopirkt, tam zvaigznes uguņos.
2.divd. formā: uguņots Tāds, kurā spīd daudzas ugunis.
PiemēriPret naksnīgajām debesīm jauki iezīmējās uguņotās Rīgas panorāma.
Avoti: 8. sējums