uguņot
uguņot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
1.Vairākkārt izplatīt spilgtu, mainīga stipruma, arī pārtrauktu gaismu. Vairākkārt uzliesmot, radīt liesmas.
PiemēriKam svecīšu nebūs ko nopirkt, tam zvaigznes uguņos.
- Kam svecīšu nebūs ko nopirkt, tam zvaigznes uguņos.
- Uguņo.. zibens, atgādinādams cilvēkam, cik varena ir daba.
- Rokas trakā steigā rausta šauteņu aizslēgus, pāri baļķiem celtie stobri uguņo bez stājas..
- pārn. Kā Kolkas zibenīgā bāka Sirds Uguņo un tevi sauc.
- pārn. ..nekādi nespēju apjēgt, kāpēc mūsu ģimenē tik bieži uguņoja strīdi.
2.divd. formā: uguņots Tāds, kurā spīd daudzas ugunis.
PiemēriPret naksnīgajām debesīm jauki iezīmējās uguņotās Rīgas panorāma.
- Pret naksnīgajām debesīm jauki iezīmējās uguņotās Rīgas panorāma.
- Vakaros viņu negaida uguņotas zāles ar saviem priekiem.
Avoti: 8. sējums