izripot
izripot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Ripojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriKamols izripojis no atvilktnes.
- Kamols izripojis no atvilktnes.
- ..Toms apgāza kādu kasti. No tās izripoja vairākas.. pudeles.
- Es to paspēru ar zābaka purnu, un no siena vīkšķa apakšas elektriskās laternītes spožās gaismas lokā izripoja pulkveža Zaķa vecā, apgrauztā un apdegusī pīpe.
- Līze paņēma slotu un sāka slaucīt sienmali. Kaut kas mīksts un smags izripoja pa galda apakšu.
- pārn. ..no apvāršņa izripoja mēness ripa, blāva straume plūda pāri līkumainajam ceļam...
- pārn. Sausais Nagainim ne vārda neatbildēja, bet ar strauju grūdienu izsvieda to no kabineta... Tenteriski viņš izripoja kantora telpās un uzskrēja virsū.. darbu vadītājam..
1.1.Ripojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
Piemēri..Cilvēks, īsts Cilvēks jau nav zirnis, kas var izripot dzīvei cauri, nevienu neaizķerot.
- pārn. ..Cilvēks, īsts Cilvēks jau nav zirnis, kas var izripot dzīvei cauri, nevienu neaizķerot.
2.Izbraukt (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
PiemēriRībēdami rati izripoja no ciema uz pagasta māju..
- Rībēdami rati izripoja no ciema uz pagasta māju..
- ..no rajona pilsētiņas autobuss izripoja mijkrēslī.
Avoti: 3. sējums