Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izritēt
izritēt parasti 3. pers., -rit, pag. -ritēja (retāk -rita, 1. konj.); intrans.
1.Ritot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriSpole izritēja no atvilktnes.
1.1.Ritot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
PiemēriDaža [lietus] pile jau izritēja cauri sakaltušajām skujām..
2.Izritināties1, iztīties2.
PiemēriSatītās saivas izritējušas.
Avoti: 3. sējums