izrīvēt
izrīvēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Rīvējot izkliedēt (parasti kādu masu). Izziest.
PiemēriIzrīvēt ziedi.
2.Rīvējot izvirzīt mūri (kam), caur (ko). Izberzt.
PiemēriJa rabarberu kāti pārauguši un cietāki, tos pēc savārīšanas var izrīvēt caur sietiņu.
3.sar. Berzējot iztīrīt.
PiemēriIzrīvēt traipu.
Avoti: 3. sējums