Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
startēt
startēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
1.Sākt virzīties (skriet, braukt, peldēt u. tml.) no sacensību distances noteiktas vietas.
Piemēri..[treneris] devās uz sacensību vietu. Demjanovs startēja pirmais, derēja pavērot, kas notiks ledus celiņā.
1.1.Piedalīties, parasti sporta, sacensībās.
PiemēriTreneris pats kādreiz bija startējis valsts meistarsacīkstēs un pirms kara ieguvis pat trešo vietu daudzcīņā.
1.2.pārn.; sar. Iesniegt dokumentus, piedalīties eksāmenos, lai iestātos (parasti mācību iestādē).
PiemēriGundars: Es arī kādreiz gribēju studēt... Vispirms liku uz filologiem. Neveiksmīgi. Paņēma armijā. Pēc tam iedrošinājos startēt uz filozofiem - atkal veltīgi.
2.Sākt kustību (par transportlīdzekļiem, parasti lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem).
PiemēriNo tuvākā aerodroma izlūklidojumam startēja lidmašīna.
Avoti: 7-2. sējums