stāstīt
stāstīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Darīt zināmu (ko) mutvārdiem.
PiemēriStāstīt pasaku.
Stabili vārdu savienojumiStāstīt ceļu. Stāstīt darbu.
1.1.intrans.
PiemēriStāstīt par savu bērnību.
Stabili vārdu savienojumiPa kaktiem stāstīt (arī runāt, čukstēties).
1.2.Mutvārdiem, parasti plaši, izplatīt (kādu informāciju) — par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
PiemēriStāsta, ka brāļi Kaudzītes reiz veselu dienu esot sēdējuši Bregža kalnā pie Raganu bērza, jūsmodami par skaistajām ainavām.
1.3.Darīt zināmu (ko) rakstveidā. Attēlot, parasti episkā, daiļdarbā.
Piemēri..jauniete vēstulē redakcijai stāsta, ka agrāk viņa rakstījusi dienasgrāmatu.
1.4.intrans.
PiemēriPēc šās grāmatas fragmentu publicēšanas man dažkārt jautāts, vai viss, par ko tanī stāstīts, ir izdomāts vai arī tikai kāda daļa.
1.5.Būt par (kāda satura, informācijas) avotu (piemēram, par tekstu, attēlu).
PiemēriTeika stāsta, ka Prometejs bijis piekalts pie nepieejamas klints Kaukāza kalna galotnē.
1.6.intrans.
Piemēri..laikraksts stāsta arī par citu mūsu zemes kuģniecības kolektīvu panākumiem.
1.7.pārn. Būt par (kā) zīmi, pazīmi, pierādījumu. Liecināt.
Piemēri..dūmi..stāstīja, ka zem sniegainajiem jumtiem burbuļo uz plīšu caurumiem priecīgi ēdienu grāpīši..
1.8.intrans.
PiemēriLībietis ilgi stāv pie viņas ravējuma. Ar drošu, veiklu roku neravētais laukumiņš stāsta par aizkustinošu gādību.
1.9.divd. formā: stāstošs. Tāds, kam ir vēstījuma raksturs. Arī sižetisks.
PiemēriAktuālas tēmas tēlotājā mākslā šajā periodā tika risinātas žanriskā un detalizēti stāstošā skatījumā.
Avoti: 7-2. sējums