stāt
stāt stāju, stāj, stāj, pag. stāju; intrans.
1.Stāties1.
PiemēriBet komandieris domīgs stāj uz takas: «Būs šonakt nikna kauja,» klusi saka.
- Bet komandieris domīgs stāj uz takas: «Būs šonakt nikna kauja,» klusi saka.
- Un vakaros pasakas izkāpj no migas, Un zaķi pie ziedošām ābelēm stāj...
- Lai top slavēti tie gudrie, kuri stāj mums līdzās, klusi, klusi klusēdami, kad nekas nav līdzams.
- pārn. Mūsu egles - gariem, lepniem kakliem - Pakalnā kā zaļi putni stās..
- pārn. Jūsu ideāli, jūsu maldi, taisni vedīs jūs? Vai šķērsu stās?
Stabili vārdu savienojumiStāt (arī stāties) virsū.
- Stāt (arī stāties) virsū idioma — novec. Neatlaidīgi vērsties (pie kāda).
- Stāt (biežāk stāties, stāvēt) ceļā idioma — 1. Aizšķērsot ceļu.2. Kavēt, traucēt.
- Stāt (biežāk stāties) pretī (arī pretim, pret) idioma — 1. Sākt cīņu (ar uzbrucēju).2. Pretoties, nepakļauties (kāda varai).
2.Stāties4.
PiemēriUn vaicā ceļinieks, pie tevis [avota] stājis, Ar ko tu esi sirdi dzirdinājis.
- Un vaicā ceļinieks, pie tevis [avota] stājis, Ar ko tu esi sirdi dzirdinājis.
- Vien tikai tālāk bez mitas gāju, Līdz augstā krastā es beidzot stāju..
- Pie akas bēris domīgs stāj..
2.1.infinitīva formā: stāt. Lieto, lai izteiktu komandu, pavēli pārtraukt kustību, pārvietošanos.
PiemēriViņam pretī no desmit soļu attāluma izslējās šautenes stobrs. Atskanēja sauciens: «Stāt! Padodies!»
- Viņam pretī no desmit soļu attāluma izslējās šautenes stobrs. Atskanēja sauciens: «Stāt! Padodies!»
3.Stāties5.
PiemēriNāc, acis izslauki ar valgu vēju, Ar savu sāpi tīksmināties stāj!
- Nāc, acis izslauki ar valgu vēju, Ar savu sāpi tīksmināties stāj!
- Pamazām stāj runāt mēles, apklust valodas.
- Un balti kauli Vēl laukus klās, Daudz asins plūdīs, Pirms vaidi stās..
- 1966. gada 6. februārī Viļā Lāča sirds stāj pukstēt.
Stabili vārdu savienojumiSirds stāj (arī beidz, rimst u. tml.) pukstēt.
- Sirds stāj (arī beidz, rimst u. tml.) pukstēt poēt. — Saka, ja cilvēks mirst.
Avoti: 7-2. sējums