statika
statika -as, s.; parasti vsk.
1.Mehānikas nozare, kurā aplūko spēku iedarbībai pakļautu ķermeņu līdzsvara nosacījumus.
PiemēriCietķermeņu statikā risina šādus divus pamatuzdevumus. 1. Noskaidro nosacījumus, ar kuriem ķermenis, ja tam pielikti vairāki spēki, dotajā atskaites sistēmā atrodas miera stāvoklī. Statikas daļu, kas pēta šos līdzsvara nosacījumus, sauc par ģeometrisko statiku. 2. Cits statikas pamatuzdevums ir aprēķināt, kā jāmaina ķermenim pieliktie spēki, lai to noteiktā virzienā izvirzītu no līdzsvara stāvokļa. Šāda tipa uzdevumus risina analītiskajā statikā..
2.Miera stāvoklis, arī līdzsvara stāvoklis.
Piemēri..[gleznotājs] meklē miera un kustības saskaņu... arī [gleznas] kompozīcijā mijas statika ar dinamiku: figūras vertikāle harmoniski līdzsvarojas ar kalnu viļņainās līnijas horizontāli.
2.1.Stāvoklis (parādībai) Ierobežotā laikposmā.
Piemēri..viņa [valodnieka] disertācijas temats - «Izloksnes statika un dinamika (uz Aknīstes izloksnes materiālu pamata)».
Avoti: 7-2. sējums