Paplašinātā meklēšana
Meklējam stāt.
Atrasts vārdos (29):
Atrasts vārdu savienojumos (7):
Atrasts skaidrojumos (862):
- (Ne)likties mierā (Ne)pārstāt darboties, rīkoties, lai ko panāktu, sasniegtu, realizētu.
- (Ne)likties mierā (Ne)pārstāt darboties, rīkoties, lai ko panāktu, sasniegtu, realizētu.
- (Ne)nolaist (ne) skatiena (arī acis, acu) (no kā, no kāda) (ne)pārstāt skatīties (uz ko, uz kādu).
- (Ne)nolaist (ne) acis (arī acu) (no kā) (Ne)pārstāt skatīties (uz ko).
- (Ne)likties mierā (Ne)pārstāt traucēt ar apnicīgu, uzmācīgu runāšanu, jautājumiem.
- (Ne)likties mierā (Ne)pārstāt traucēt ar apnicīgu, uzmācīgu runāšanu, jautājumiem.
- Pacelt cepuri Aiziet, atstāt (ko).
- Pacelt cepuri Aiziet, atstāt (ko).
- aizmirst Aizmāršībā, izklaidībā atstāt (kur), nepaņemt līdzi.
- Izkūpēt no galvas (arī no prāta) Aizmirsties, pārstāt būt (atmiņā).
- Izkūpēt no prāta (arī no galvas) Aizmirsties, pārstāt būt (atmiņā).
- Iziet (arī izkrist) no prāta (arī no galvas) Aizmirsties, pārstāt but apziņa.
- Iziet (arī izkrist) no galvas (arī no prāta) Aizmirsties, pārstāt būt apziņā.
- Izkrist (arī iziet) no prāta (arī no galvas), retāk izkrist no atmiņas Aizmirsties, pārstāt būt apziņā.
- Iziet (arī izkrist) no prāta (arī no galvas) Aizmirsties, pārstāt būt apziņā.
- izpildīt Aizstāt (1).
- izspiest Aizstāt (2).
- Nākt vietā Aizstāt (kādu, ko). Ierasties (kāda) vietā. Ieņemt (kāda, kā) vietu.
- Nākt vietā Aizstāt (kādu, ko). Ierasties (kāda) vietā. Ieņemt (kāda, kā) vietu.
- apmainīt Aizstāt (ko nederīgu, nolietotu) ar citu, derīgu.
- mainīt Aizstāt (ko) ar citu, ņemt (kā) vietā citu.
- pārmainīt Aizstāt (ko) ar citu, paņemt, sākt izmantot (kā vietā) citu.
- mainīt Aizstāt (piemēram, ko nederīgu, nolietotu) ar ko citu, derīgu.
- pārmainīt Aizstāt (piemēram, ko nederīgu, nolietotu) ar ko citu, derīgu.
- protezēt Aizstāt (trūkstošu ķermeņa daļu) ar protēzi. Izgatavot (kā) protēzi.
- mainīties Aizstāt citam citu, stāties citam cita vietā. Aizstāt ko citu.
- dublēt Aizstāt izrādē galveno (parasto) lomas tēlotāju. Tēlot izrādē (lomu) galvenā (parastā) lomas tēlotāja vietā.
- dublēt Aizstāt lomas tēlotāju kādā epizodē (parasti kinofilmā).
- noapaļot Aizstāt precīzo skaitli ar tā tuvinājumu (parasti ar skaitli, kas beidzas ar nulli vai pieci).
- dublēties Aizstāt vienam otru. Arī atkārtoties.
- apmainīt Aizstāt vienu (priekšmetu, apzīmējumu u. tml.) ar citu, paņemt viena vietā citu.
- atjaunināt Aizstāt, nomainīt (piemēram, darbiniekus, kadrus).
- aizvietot Aizstāt.
- atvietot Aizstāt.
- izskaust Aizstāt.
- atsvērt Aizstāt. Būt līdzvērtīgam.
- paturēt Aiztaupīt, atstāt savā rīcībā, īpašumā.
- izprecēties Apprecēties un atstāt līdzšinējo dzīvesvietu.
- apsēst Apstāt, aplenkt.
- stāties Apstāties (ejot, braucot u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- palikt Apstāties (kādā rīcībā, darbībā). Atrasties (piemēram, bezdarbībā).
- nostāties Apstāties (par transportlīdzekļiem).
- piestāt Apstāties kādā virzībā.
- pieturēt Apstāties, parasti uz neilgu laiku (par transportlīdzekli).
- apstāt Apstāties.
- viltot Apzināti sagrozīt (piemēram, faktus zinātnē). Aizstāt patiesu ar nepatiesu.
- izsist Ar kauju piespiest (pretinieku) atstāt (pozīciju, objektu).
- nostutēties Ar pūlēm nostāties, arī noturēties (piemēram, stāvus).
- lēkt Ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, atstāt (piemēram, braucošu transportlīdzekli) vai iekļūt (tajā).
- izmest Ar varu izgrūst (piemēram, no kādas telpas). Rupji likt atstāt (piemēram, kādu telpu).
- izsviest Ar varu izgrūst (piemēram, no kādas telpas). Rupji likt atstāt (piemēram, kādu telpu). Izmest (5).
- izlikt Ar varu panākt, ka atstāj, atbrīvo (kādu telpu). Likt atstāt, atbrīvot (kādu telpu).
- izasarot Asarot un pārstāt asarot.
- Gatavības apliecība Atestāts par vidējo izglītību.
- atgriezties Atkal iestāties. Atkal izpausties.
- Piešķirt vārdu Atļaut, dot tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.). Radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
- Piešķirt vārdu Atļaut, dot tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.). Radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
- Dot vārdu Atļaut, piešķirt tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.). Radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
- Dot vārdu Atļaut, piešķirt tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.). Radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
- Noņemt masku Atmaskot (ko), atklāt (kāda) izlikšanos. Pārstāt izlikties, slēpt (ko).
- Noņemt masku Atmaskot (ko), atklāt (kāda) izlikšanos. Pārstāt izlikties, slēpt (ko).
- Palikt uz vietas Atrasties nekustīgā, arī nemainīgā stāvoklī. Apstāties kustībā.
- Palikt uz vietas Atrasties nekustīgā, arī nemainīgā stāvoklī. Apstāties kustībā.
- uzkavēties Atrasties, apstāties (kur, kādā vietā), parasti neilgu laiku, arī reizēm (par transportlīdzekli).
- pārskriet Ātri izbeigties, pārstāt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- pārskriet Ātri pārstāt, izbeigties (par parādībām dabā).
- ietarkšķēties Ātri, nepatīkamā balsī ierunāties. Iesākt nepatīkami skanēt un tūlīt pārstāt (par balsi).
- attauvoties Atsiet, atkabināt (kuģa) tauvas, pacelt enkuru (lai kuģis varētu atstāt stāvvietu).
- rezervēt Atstāt (kādam) iespēju (ko) veikt, nedodot iespēju to veikt citam.
- papuvēt Atstāt (kādu lauku, platību) papuvē.
- iznākt Atstāt (kādu vietu pēc nepieciešamas vai piespiedu uzturēšanās tajā, parasti ilgāku laiku).
- palaisties Atstāt (ko nedarītu), atteikties (no kā nodomāta). Piekāpties, padoties, arī pakļauties.
- pamest Atstāt (kur), piemēram, lai kāds saņemtu, paņemtu.
- Aiziet ļaudīs (arī (plašajā) pasaulē, dzīvē) Atstāt dzimto māju, līdzšinējo dzīvi. Uzsākt patstāvīgas dzīves gaitas.
- Aiziet (plašajā) pasaulē (arī ļaudīs, dzīvē) Atstāt dzimto māju, līdzšinējo dzīvi. Uzsākt patstāvīgas dzīves gaitas.
- Aiziet plašajā pasaulē (arī ļaudīs, dzīvē) Atstāt dzimto māju, līdzšinējo dzīvi. Uzsākt patstāvīgas dzīves gaitas.
- Aiziet (plašajā) pasaulē (arī ļaudīs, dzīvē) Atstāt dzimto māju, līdzšinējo dzīvi. Uzsākt patstāvīgas dzīves gaitas.
- sacelties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, arī pamosties (par vairākiem, daudziem).
- uzrausties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, gulēšanas, parasti ar grūtībām.
- uzslieties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, gulēšanas.
- uzcelties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, gulēšanas. Piecelties (2).
- celties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās.
- piecelties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās.
- atkāpties Atstāt iepriekšējās pozīcijas un pārvietoties aizmugures virzienā (par karaspēku).
- Uzlikt (savu) zīmogu Atstāt ietekmi, pazīmes, kas paliek (pēc kādas norises, notikuma u. tml.).
- Uzlikt (savu) zīmogu Atstāt ietekmi, pazīmes, kas paliek (pēc kādas norises, notikuma u. tml.).
- izceļot Atstāt līdzšinējo dzīvesvietu (parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas). Aizceļot (parasti par daudziem vai visiem).
- novēlēt Atstāt mantojumā. Atstāt, nodot izmantošanai.
- badināt Atstāt neēdušu, nedot ēst. Regulāri dot par maz barības.
- piemirst Atstāt neievērotu (kādu cilvēku).
- palaist Atstāt neievērotu. Nepamanīt.
- pietaupīt Atstāt neizlietotu, pataupīt, aiztaupīt (kam).
- aiztaupīt Atstāt neizlietotu, pataupīt, saglabāt.
- palaist Atstāt neizmantotu, neiegūtu.
- aizmirst Atstāt neminētu.
- bēgt Atstāt savu dzīvesvietu, lai glābtos (parasti no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
- paturēt Atstāt tālā pašā stāvoklī (priekšmetu).
- Atstāt ar garu degunu Atstāt tukšā
- Atstāt ar garu degunu Atstāt tukšā.
- Atstāt ar garu degunu Atstāt tukšā.
- iziet Atstāt, atbrīvot (piemēram, dzīvokli, māju, kur dzīvo).
- rezervēt Atstāt, glabāt (kādam ko) rezervē (1).
- Atstāt (arī pamest) kaunā Atstāt, pamest (kādu) grūtā, nepatīkamā situācijā, bez palīdzības, arī ļaut piedzīvot (kādam) apkaunojumu.
- aiziet Atstāt, pamest.
- atlicināt Atstāt, saglabāt, pataupīt (daļu no kopuma).
- svīst Aust (par rīta gaismu). Sākties, iestāties (par rītu, dienu).
- nobaurot Baurot (visu laikposmu) un pārstāt baurot. Nomaurot (2).
- rimt Beigt, pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties (par ierīcēm, mašīnām u. tml.).
- rimt Beigt, pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties vai kustēties.
- rimt Beigties, pārstāt (parasti pakāpeniski) - par vēju, lietu u. tml.
- stāties Beigties, pārstāt, parasti pakāpeniski (par vēju, lietu u. tml.).
- mitēties Beigties, pārstāt, tikt pārtrauktam, arī pabeigtam (par norisi, stāvokli, parādību).
- nobrāzties Brāžaties virzīties un pārstāt virzīties (parasti gar ko) - piemēram, par vēju, lietu.
- palikt Būt iesaistītam, arī iesaistīties (darbā) un neatstāt (to), nokļūt (darba apstākļos, kas ir līdzīgi iepriekšējiem).
- Pieklauvēt pie durvīm (arī loga) Būt klāt, iestāties (piemēram, par notikumiem, arī laikposmu).
- krēslot Būt krēslainam (parasti pēc saulrieta). Iestāties krēslai (1).
- aizstāt Būt, stāties kā vietā.
- aile Celtnes sienā atstāta vai izveidota sprauga (logam vai durvīm).
- izciest Ciest un pārstāt ciest.
- iespiesties Cieši ievietoties (piemēram, iestāties, iesēsties kur iekšā).
- iestāties Cieši piestāties (pie loga).
- vietnieks Cilvēks, kas aizstāj, arī var aizstāt kādu, piemēram, darbā, kādā situācijā.
- nočurnēt Čurnēt (visu laikposmu) un pārstāt čurnēt.
- puspamests Daļēji pamests, daļēji atstāts bez uzraudzības.
- noiet Darboties (visu laikposmu) un pārstāt darboties (par pulksteni).
- pierimt Darboties ar vājāku intensitāti vai pārstāt darboties, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- Pieteikt karu Darīt zināmu (kādam), ka pret to ir naidīgs noskaņojums, nostāties opozīcijā (pret kādu). Uzsākt cīņu (pret nevēlamu parādību).
- Pieteikt karu Darīt zināmu (kādam), ko (pret to) ir naidīgs noskaņojums, nostāties opozīcijā (pret kādu).
- nodirnēt Dirnēt (visu laikposmu) un pārstāt dirnēt.
- Likt pretī (arī pretim) Dot pretim (kā līdzvērtīgu), aizstāt (ar līdzvērtīgu).
- pamest Doties prom (no kādas vietas). Atstāt (3).
- izdusmoties Dusmoties un pārstāt dusmoties.
- nodziedāt Dziedāt un pārstāt dziedāt (par putniem).
- Apstāties (arī sastingt) pussolī Ejot pēkšņi apstāties (parasti pārsteigumā, izbīlī).
- Sastingt (arī apstāties) pussoli Ejot pēkšņi apstāties (parasti pārsteigumā, izbīlī).
- apsliedēt Ejot vai braucot (pa pļavu, tīrumu u. tml.), atstāt sliedes, pēdas (pieliecot pie zemes zāli, labību u. tml.).
- iestājeksāmens Eksāmens, ko kārto, lai iestātos (mācību iestādē, aspirantūrā).
- treks Elektriski lādētas daļiņas kustības atstātās pēdas vidē.
- noslāpt Gaisa trūkuma dēļ pārstāt degt (piemēram, par uguni, liesmām).
- nosmakt Gaisa trūkuma dēļ pārstāt degt.
- nogaudot Gaudot (visu laikposmu) un pārstāt gaudot (parasti par suni, vilku).
- ieņemt Iekārtoties, novietoties, arī nostāties (kādā stāvoklī).
- piestāties Iesaistīties darbā. Piestāt (5).
- piestāt Iesaistīties darbā. Piestāties (4).
- ieauroties Iesākt aurot un tūlīt pārstāt.
- ieblarkšķēties Iesākt blarkšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieblaukšķēties Iesākt blaukšķēt un tūlīt pārstāt.
- iebrāzmoties Iesākt blāzmot un tūlīt pārstāt.
- iebrakšķēties Iesākt brakšķēt un tūlīt pārstāt.
- iebrikšķēties Iesākt brikšķēt un tūlīt pārstāt.
- iebrīkšķēties Iesākt brīkšķēt un tūlīt pārstāt.
- aizbrikšķēties Iesākt brikšķēt un tūlīt pārstāt. Iebrikšķēties (biežāk).
- aizbrīkšķēties Iesākt brīkšķēt un tūlīt pārstāt. Iebrikšķēties (biežāk).
- iebūkšķēties Iesākt būkšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieburbuļoties Iesākt burbuļot un tūlīt pārstāt.
- ieburkšķēties Iesākt burkšķēt (1) un tūlīt pārstāt.
- iečabēties Iesākt čabēt un tūlīt pārstāt.
- aizčabēties Iesākt čabēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iečabēties.
- iečabināties Iesākt čabināties un tūlīt pārstāt.
- iečakstēties Iesākt čakstēt un tūlīt pārstāt (par ko vieglu, sausu, kas saskaras ar ko).
- iečakstināties Iesākt čakstināt (1) un tūlīt pārstāt.
- iečaukstēties Iesākt čaukstēt un tūlīt pārstāt.
- aizčaukstēties Iesākt čaukstēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iečaukstēties.
- iečīkstēties Iesākt čīkstēt un tūlīt pārstāt.
- aizčīkstēties Iesākt čīkstēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iečīkstēties.
- iečirkstēties Iesākt čirkstēt un tūlīt pārstāt (piemēram, par priekšmetiem).
- aizčirkstēties Iesākt čirkstēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iečirkstēties.
- iečūkstēties Iesākt čūkstēt un tūlīt pārstāt.
- iečurkstēties Iesākt čurkstēt un tūlīt pārstāt (piemēram, par gaļu, taukiem, kas cepas).
- iečurkstēties Iesākt čurkstēt un tūlīt pārstāt (piemēram, par šķidrumu).
- iedīkties Iesākt dīkt un tūlīt pārstāt (par dažiem kukaiņiem).
- iedrebēties Iesākt drebēt un tūlīt pārstāt (par ķermeni, tā daļām). Ietrīcēties.
- aizdrebēties Iesākt drebēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iedrebēties.
- ieducināties Iesākt ducināt un tūlīt pārstāt.
- aizducināties Iesākt ducināt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieducināties.
- iedūkties Iesākt dūkt (par dažiem kukaiņiem). Iesākt dūkt un tūlīt pārstāt.
- aizdunēties Iesākt dunēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iedunēties.
- iedžinkstēties Iesākt džinkstēt un tūlīt pārstāt.
- ieelsties Iesākt elst. Iesākt elst un tūlīt pārstāt.
- iegrabēties Iesākt grabēt un tūlīt pārstāt.
- aizgrabēties Iesākt grabēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iegrabēties.
- iegrabināties Iesākt grabināties un tūlīt pārstāt.
- iegrandēties Iesākt grandīt un tūlīt pārstāt.
- iegrauties Iesākt graut [2] (1) un tūlīt pārstāt.
- ieguldzēties Iesākt guldzēt un tūlīt pārstāt.
- iegulgoties Iesākt gulgot un tūlīt pārstāt.
- iegurkstēties Iesākt gurkstēt un tūlīt pārstāt.
- aizgurkstēties Iesākt gurkstēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iegurkstēties.
- aizkāsēties Iesākt kāsēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iekāsēties.
- ieklabēties Iesākt klabēt un tūlīt pārstāt.
- aizklabēties Iesākt klabēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieklabēties.
- ieklabināties Iesākt klabināt un tūlīt pārstāt.
- aizklabināties Iesākt klabināt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieklabināties.
- ieklakstēties Iesākt klakstēt un tūlīt pārstāt.
- ieklakšķēties Iesākt klakšķēt un tūlīt pārstāt.
- aizkrakšķēties Iesākt klakšķēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iekrakšķēties.
- ieklaudzēties Iesākt klaudzēt un tūlīt pārstāt.
- aizklaudzēties Iesākt klaudzēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieklaudzēties.
- ieklauvēties Iesākt klauvēt un tūlīt pārstāt.
- ieklepoties Iesākt klepot un tūlīt pārstāt.
- ieklinkšķēties Iesākt klinkšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieknakstēties Iesākt knakstēt un tūlīt pārstāt.
- aizknakstēties Iesākt knakstēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieknakstēties.
- ieknakšķēties Iesākt knakšķēt un tūlīt pārstāt.
- aizknakšķēties Iesākt knakšķēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieknakšķēties.
- ieknaukstēties Iesākt knaukstēt un tūlīt pārstāt.
- ieknaukšķēties Iesākt knaukšķēt un tūlīt pārstāt.
- aizknaukšķēties Iesākt knaukšķēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieknaukšķēties.
- ieknikstēties Iesākt knikstēt un tūlīt pārstāt.
- ieknikšķēties Iesākt knikšķēt un tūlīt pārstāt.
- aizknikšķēties Iesākt knikšķēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieknikšķēties.
- iekņudēties Iesākt kņudēt un tūlīt pārstāt.
- iekrakstēties Iesākt krāksiet un tūlīt pārstāt.
- aizkrakstēties Iesākt krakstēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iekrakstēties.
- iekrakšķēties Iesākt krakšķēt un tūlīt pārstāt.
- iekrākties Iesākt krākt un tūlīt pārstāt (par cilvēku).
- aizkrākties Iesākt krākt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iekrākties.
- iekraukāties Iesākt kraukāt un tūlīt pārstāt.
- iekraukstēties Iesākt kraukstēt un tūlīt pārstāt.
- iekraukšķēties Iesākt kraukšķēt un tūlīt pārstāt.
- iekrekstēties Iesākt krekstēt un tūlīt pārstāt.
- iekrekšķēties Iesākt krekšķēt un tūlīt pārstāt.
- iekrekšķināties Iesākt krekšķināt un tūlīt pārstāt.
- iekrikstēties Iesākt krikstēt un tūlīt pārstāt.
- iekrikšķēties Iesākt krikšķēt un tūlīt pārstāt.
- iekustēties Iesākt kustēties (par priekšmetiem). Iesākt kustēties un tūlīt pārstāt.
- iekustēties Iesākt kustēties, iesākt darboties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Iesākt kustēties un tūlīt pārstāt.
- iekutēties Iesākt kutēt un tūlīt pārstāt.
- iemirkšķināties Iesākt mirkšķināties un tūlīt pārstāt.
- iemurkšķēties Iesākt murkšķēt un tūlīt pārstāt.
- iemurmināties Iesākt murmināt un tūlīt pārstāt.
- iemurmuļoties Iesākt murmuļot un tūlīt pārstāt.
- aizņerkstēties Iesākt ņerkstēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieņerkstēties.
- ieņirgties Iesākt ņirgt un tūlīt pārstāt.
- ieņirkstēties Iesākt ņirkstēt un tūlīt pārstāt.
- ieņirkšķēties Iesākt ņirkšķēt un tūlīt pārstāt.
- iepakšķēties Iesākt pakšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieparkšķēties Iesākt parkšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieparkšķināties Iesākt parkšķināt un tūlīt pārstāt.
- ieplarkšķēties Iesākt plarkšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieplerkšķēties Iesākt plerkšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieplīkšķēties Iesākt plīkšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieplinkšķēties Iesākt plinkšķēt un tūlīt pārstāt.
- iepliukšķēties Iesākt pliukšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieplunkšķēties Iesākt plunkšķēt un tūlīt pārstāt.
- iepļerkšķēties Iesākt pļerkšķēt un tūlīt pārstāt.
- iepukšķēties Iesākt pukšķēt un tūlīt pārstāt.
- iepakšķināties Iesākt pukšķināt un tūlīt pārstāt.
- iegaudoties Iesākt radīt gaudulīgas, žēlabainas skaņas (parasti par mūzikas instrumentiem). Iesākt radīt šādas skaņas un tūlīt pārstāt.
- iekrākties Iesākt radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni un tūlīt pārstāt (par parādībām dabā).
- iegaudoties Iesākt radīt stieptas spalgas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.). Iesākt radīt šādas skaņas un tūlīt pārstāt.
- iekaukties Iesākt radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (par vēju, vētru u. tml.). Iesākt radīt šādu skaņu un tūlīt pārstāt.
- ieraudāties Iesākt raudāt un tūlīt pārstāt.
- aizraudāties Iesākt raudāt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieraudāties.
- ierībēties Iesākt rībēt un tūlīt pārstāt.
- aizrībēties Iesākt rībēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ierībēties.
- ierūkties Iesākt rūkt un tūlīt pārstāt (par parādībām dabā, parasti par pērkonu).
- aizrūkties Iesākt rūkt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ierūkties.
- ieskanēties Iesākt skanēt. Iesākt skanēt un tūlīt pārstāt.
- aizskanēties Iesākt skanēt. Iesākt skanēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieskanēties.
- ieskrabēties Iesākt skrabēt un tūlīt pārstāt.
- ieskrabināties Iesākt skrabināties un tūlīt pārstāt.
- aizskrabināties Iesākt skrabināties un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieskrabināties.
- ieskrapstēties Iesākt skrapstēt un tūlīt pārstāt.
- ieskrapstināties Iesākt skrapstināties un tūlīt pārstāt.
- ieskrapšķēties Iesākt skrapšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieskrapšķināties Iesākt skrapšķināties un tūlīt pārstāt.
- ieskribināties Iesākt skribināties un tūlīt pārstāt.
- ieskrubināties Iesākt skrubināties un tūlīt pārstāt.
- iesmieties Iesākt smieties un tūlīt pārstāt.
- iesmīnēties Iesākt smīnēt un tūlīt pārstāt.
- iesparkšķēties Iesākt sparkšķēt un tūlīt pārstāt.
- iespindzēties Iesākt spindzēt un tūlīt pārstāt.
- iesprakstēties Iesākt sprakstēt un tūlīt pārstāt.
- iesprakšķēties Iesākt sprakšķēt un tūlīt pārstāt.
- iesprausloties Iesākt sprauslāt un tūlīt pārstāt.
- iesprikstēties Iesākt sprikstēt un tūlīt pārstāt.
- iespurkšķēties Iesākt spurkšķēt un tūlīt pārstāt.
- iestrinkšķēties Iesākt strinkšķēt un tūlīt pārstāt.
- aizstrinkšķēties Iesākt strinkšķēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iestrinkšķēties.
- iesvilpoties Iesākt svilpot un tūlīt pārstāt (par putniem).
- iesvilpties Iesākt svilpt un tūlīt pārstāt (par cilvēku).
- aizsvilpties Iesākt svilpt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iesvilpties.
- iešalkties Iesākt šalkt. Iesākt šalkt un tūlīt pārstāt.
- aizšalkties Iesākt šalkt. Iesākt šalkt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iešalkties.
- iešķindēties Iesākt šķindēt un tūlīt pārstāt.
- aizšķindēties Iesākt šķindēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iešķindēties.
- iešļakstēties Iesākt šļāksiet un tūlīt pārstāt.
- iešmīkstēties Iesākt šmīkstēt un tūlīt pārstāt.
- iešņakstēties Iesākt šņakstēt un tūlīt pārstāt.
- iešņākties Iesākt šņākt un tūlīt pārstāt (parasti par dažiem dzīvniekiem).
- aizšņākties Iesākt šņākt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iešņākties.
- iešņirkstēties Iesākt šņirkstēt un tūlīt pārstāt.
- iešņukstēties Iesākt šņukstēt un tūlīt pārstāt.
- iešvīkstēties Iesākt švīkstēt un tūlīt pārstāt.
- iešvirkstēties Iesākt švirkstēt un tūlīt pārstāt.
- aizšvirkstēties Iesākt švirkstēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iešvirkstēties.
- ietarkšķēties Iesākt tarkšķēt un tūlīt pārstāt (par mehānismiem, ierīcēm).
- aiztarkšķēties Iesākt tarkšķēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ietarkšķēties.
- ietikšķēties Iesākt tikšķēt un tūlīt pārstāt.
- ietinkšķēties Iesākt tinkšķēt un tūlīt pārstāt.
- aiztinkšķēties Iesākt tinkšķēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ietinkšķēties.
- ietirkšķēties Iesākt tirkšķēt un tūlīt pārstāt.
- ietrīcēties Iesākt trīcēt un tūlīt pārstāt (par ķermeni, tā daļām).
- aiztrīcēties Iesākt trīcēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ietrīcēties.
- ietrīsēties Iesākt trīsēt un tūlīt pārstāt (par ķermeni, tā daļām).
- aiztrīsēties Iesākt trīsēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ietrīsēties. Aiztrīcēties, ietrīcēties.
- ietrīsuļoties Iesākt trīsuļot un tūlīt pārstāt.
- ietrizuļoties Iesākt trizuļot un tūlīt pārstāt.
- ietrokšņoties Iesākt trokšņot un tūlīt pārstāt.
- ietusnīties Iesākt tusnīt un tūlīt pārstāt.
- ievīpsnāties Iesākt vīpsnāt un tūlīt pārstāt.
- ievirmoties Iesākt virmot un tūlīt pārstāt.
- aizvizēties Iesākt vizēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ievizēties.
- aizzibsnīties Iesākt zibsnīt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iezibsnīties.
- iezuzēties Iesākt zuzēt un tūlīt pārstāt.
- iezvanīties Iesākt zvanīt un tūlīt pārstāt.
- aizzvanīties Iesākt zvanīt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iezvanīties.
- iežagoties Iesākt žagoties un tūlīt pārstāt.
- iežvadzēties Iesākt žvadzēt un tūlīt pārstāt.
- iežvarkstēties Iesākt žvarkstēt un tūlīt pārstāt.
- iežvikstēties Iesākt žvikstēt un tūlīt pārstāt.
- iežvīkstēties Iesākt žvīkstēt un tūlīt pārstāt.
- pienākt Iesākties, iestāties (par laikposmu).
- uzaust Iesākties, iestāties (par rītu, dienu). Kļūt gaišam pēc saullēkta (par gaismu).
- uzaust Iesākties, iestāties (parasti par ko vēlamu).
- startēt Iesniegt dokumentus, piedalīties eksāmenos, lai iestātos (parasti mācību iestādē).
- iespriesties Iespiesties (piemēram, iestāties, iesēsties kur iekšā).
- iestāt Iestāties (1).
- iestāt Iestāties (2).
- iestāt Iestāties (3).
- ienākt Iestāties (kādā vietā) - par parādībām dabā, piemēram, par gadalaikiem, diennakts daļām.
- klāties Iestāties (kur) - parasti par klusumu, mieru.
- segties Iestāties (kur) - parasti par klusumu, mieru.
- nogulties Iestāties (kur) - parasti par vakaru, nakti.
- atnākt Iestāties (par norisēm dabā).
- sastingt Iestāties (par pilnīgu klusumu, mieru).
- mesties Iestāties (parasti par krēslu, tumsu, arī vakaru).
- iekārtoties Iestāties (piemēram, darbā, parasti izdevīgā, piemērotā).
- pieplūst Iestāties (piemēram, kādā organizācijā), piedalīties, iesaistīties (kādā pasākumā) - par lielāku daudzumu cilvēku.
- Laiks (arī dzīve, gadi u. tml.) pagriežas atpakaļ Iestāties atkal (par kādu bijušo laika, dzīves posmu).
- atsalt Iestāties atkal salam (pēc atkušņa). Atkal sasalt.
- pāriet Iestāties citā darbavietā, parasti iepriekšējam līdzīgā darbā, amatā.
- pāriet Iestāties citā mācību iestādē, citā mācību iestādes nodaļā.
- aptumst Iestāties krēslai vai tumsai. Satumst.
- izbeigties Iestāties laikam, kad (piemēram, juridiskās attiecības) vairs nav spēkā. Nebūt vairs spēkā.
- izbeigties Iestāties nobeigumam (laika posmā).
- iegulties Iestāties un kļūt redzamam (kur)- par tumsu, krēslu.
- uzgulties Iestāties visapkārt (kam) - piemēram, par nakti.
- pienākt Iestāties, iesākties (par notikumiem, parādībām, apstākļu maiņu).
- ataust Iestāties, iesākties (par rītu, dienu). Sākt aust (par gaismu).
- atnākt Iestāties, iesākties (piemēram, par laika posmu) Pienākt.
- samesties Iestāties, parasti viscaur (parasti par krēslu, tumsu).
- uznākt Iestāties, sākties (par laiku, laikposmu).
- nomainīt Ieviest, sākt izmantot (kā neatbilstoša, parasti nederīga, nolietota) vietā ko citu, apmainīt, aizstāt (ko neatbilstošu, parasti nederīgu, nolietotu) ar ko citu.
- izdraudzēties Ilgāku laiku draudzēties un pārstāt draudzēties.
- izmīlēties Ilgāku laiku mīlēt vienam otru un pārstāt mīlēt.
- nobradāt Ilgāku laiku, daudz bradājot (pa ko, pāri kam), atstāt daudzus pēdu nospiedumus (tajā).
- nostaigāt Ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), atstāt daudzas pēdas (tajā).
- nīkuļot Ilgstoši būt atstātam bez gādības. Ilgstoši būt tādam, kam nav attīstības iespēju.
- nīkt Ilgstoši būt atstātam bez ievērības, izmantojuma. Ilgstoši būt tādam, kam nav attīstības iespēju.
- noklabināt Īsu brīdi ar knābi radīt un pārstāt radīt raksturīgas skaņas (par stārķi).
- noblāvot Īsu brīdi blāvot un pārstāt blāvot.
- noblāzmot Īsu brīdi blāzmot un pārstāt blāzmot.
- nobrāzmot Īsu brīdi blāzmot un pārstāt brāzmot.
- nobubināt Īsu brīdi bubināt un pārstāt bubināt (par zirgu).
- nocilāties Īsu brīdi cilāties un pārstāt cilāties.
- nočakstināt Īsu brīdi čakstināt un pārstāt čakstināt (parasti par putniem).
- nočirkstināt Īsu brīdi čirkstināt un pārstāt čirkstināt (par putniem, dažiem kukaiņiem).
- nočivināt Īsu brīdi čivināt un pārstāt čivināt (par putniem).
- nodipēt Īsu brīdi dipēt un pārstāt dipēt.
- nodrebēt Īsu brīdi drebēt un pārstāt drebēt. Notrīcēt.
- noducināt Īsu brīdi ducināt un pārstāt ducināt.
- nodzirksteļot Īsu brīdi dzirksteļot un pārstāt dzirksteļot.
- noerroties Īsu brīdi erroties un pārstāt erroties.
- nogāgināt Īsu brīdi gāgināt un pārstāt gāgināt.
- nogāzelēties Īsu brīdi gāzelēties un pārstāt gāzelēties.
- nogriezties Īsu brīdi griezties un pārstāt griezties (piemēram, par dūmiem, smiltīm).
- nogrīļoties Īsu brīdi grīļoties un pārstāt grīļoties.
- noguldzināt Īsu brīdi guldzināt un pārstāt guldzināt.
- nobrāzmot Īsu brīdi izpausties strauji, dedzīgi un pārstāt izpausties.
- noņerkstēt Īsu brīdi kaprīzi raudāt un pārstāt raudāt.
- nokladzināt Īsu brīdi kladzināt, un pārstāt kladzināt (parasti par vistām).
- nokratīties Īsu brīdi kratīties un pārstāt kratīties.
- nokūpēt Īsu brīdi kūpēt un pārstāt kūpēt (piemēram, par dūmiem).
- nokūpēt Īsu brīdi kūpēt un pārstāt kūpēt (piemēram, par putekļiem, smiltīm). Noputēt (2).
- nokustēties Īsu brīdi kustēties un pārstāt kustēties.
- nokvakšķināt Īsu brīdi kvakšķināt un pārstāt kvakšķināt.
- nolaistīties Īsu brīdi laistīties un pārstāt laistīties.
- nolāsmot Īsu brīdi lāsmot un pārstāt lāsmot.
- nolāsot Īsu brīdi lāsot [2] un pārstāt lāsot. Nolāsmot.
- nolīgoties Īsu brīdi līgoties un pārstāt līgoties.
- nolīgot Īsu brīdi līgoties un pārstāt līgoties. Nolīgoties [1] (1).
- nolocīties Īsu brīdi locīties un pārstāt locīties.
- noluncināt Īsu brīdi luncināt un pārstāt luncināt.
- noluncināties Īsu brīdi luncināties un pārstāt luncināties.
- noļodzīties Īsu brīdi ļodzīties un pārstāt, ļodzīties.
- nomargot Īsu bridi margot un pārstāt margot (par gaismas avotu, gaismu).
- nominstināties Īsu brīdi minstināties un pārstāt minstināties.
- nomirdzēt Īsu brīdi mirdzēt un pārstāt mirdzēt.
- nomirdzināties Īsu brīdi mirdzināties un pārstāt mirdzināties.
- nomirgot Īsu brīdi mirgot un pārstāt mirgot.
- nomutuļot Īsu brīdi mutuļot un pārstāt mutuļot.
- noņirbēt Īsu brīdi ņirbēt un pārstāt ņirbēt.
- nopēkšķināt Īsu brīdi pēkšķināt un pārstāt pēkšķināt.
- noplandēt Īsu brīdi plandēt un pārstāt plandēt. Noplandīt (2).
- noplandēties Īsu brīdi plandēties un pārstāt plandēties. Noplandīties.
- noplandīt Īsu brīdi plandīt un pārstāt plandīt (1).
- noplandīties Īsu brīdi plandīties un pārstāt plandīties.
- noplandīt Īsu brīdi planēt un pārstāt plandīt (2).
- noplīvot Īsu brīdi plīvot un pārstāt plīvot.
- nopukoties Īsu brīdi pukoties un pārstāt pukoties.
- noputēt Īsu brīdi putēt un pārstāt putēt.
- noklidzināt Īsu brīdi radīt un pārstāt radīt atkārtotas īsas, samērā spalgas balss skaņas (par dažiem putniem).
- noraustīties Īsu brīdi raustīties un pārstāt raustīties.
- norēgoties Īsu bridi rēgoties un pārstāt rēgoties.
- nosāpēties Īsu brīdi sāpēt un pārstāt sāpēt. Nosāpēt (2).
- nosāpēt Īsu brīdi sāpēt un pārstāt sāpēt. Nosāpēties.
- nosirdīties Īsu brīdi sirdīties un pārstāt sirdīties.
- nosmaidīt Īsu brīdi smaidīt un pārstāt smaidīt.
- nosmelgt Īsu brīdi smelgt un pārstāt smelgt.
- nosmīkņāt Īsu brīdi smīkņāt un pārstāt smīkņāt.
- nosmīnēt Īsu brīdi smīnēt un pārstāt smīnēt.
- nospīdēt Īsu brīdi spīdēt un pārstāt spīdēt.
- nospīguļot Īsu brīdi spīguļot un pārstāt spīguļot.
- nodzirkstīt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties un pārstāt mirdzēt, laistīties. Nodzirkstēt (1).
- nodzirkstēt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties un pārstāt mirdzēt, laistīties. Nodzirkstīt (1).
- nospulgot Īsu brīdi spulgot un pārstāt spulgot.
- nospurgt Īsu brīdi spurgt un pārstāt spurgt (parasti par putniem, to spārniem).
- nostarot Īsu brīdi starot un pārstāt starot.
- nosūkstīties Īsu brīdi sūkstīties un pārstāt sūkstīties.
- nosūroties Īsu brīdi sūroties un pārstāt sūroties.
- nosūrstēt Īsu brīdi sūrstēt un pārstāt sūrstēt.
- nošausmināties Īsu brīdi šausmināties un pārstāt šausmināties.
- nošņukstēt Īsu brīdi šņukstēt un pārstāt šņukstēt.
- notrīcēt Īsu brīdi trīcēt un pārstāt trīcēt.
- notrīcināt Īsu brīdi trīcināt un pārstāt trīcināt.
- notrīsēt Īsu brīdi trīsēt un pārstāt trīsēt.
- novaibstīt Īsu brīdi vaibstīt un pārstāt vaibstīt.
- novaibstīties Īsu brīdi vaibstīties un pārstāt vaibstīties.
- novaimanāties Īsu brīdi vaimanāt un pārstāt vaimanāt.
- novalstīties Īsu brīdi valstīties un pārstāt valstīties. Nozvalstīties.
- novārstīties Īsu brīdi vārstīties un pārstāt vārstīties.
- novērpties Īsu brīdi vērpties, virpuļot un pārstāt vērpties, virpuļot.
- novēsmot Īsu brīdi vēsmot un pārstāt vēsmot (piemēram, par gaisa plūsmu, smaržu).
- novibrēt Īsu brīdi vibrēt un pārstāt vibrēt.
- novīdēt Īsu brīdi vīdēt un pārstāt vīdēt.
- novidžināt Īsu brīdi vidžināt un pārstāt vidžināt.
- noviebties Īsu brīdi viebties un pārstāt viebties.
- novējoties Īsu brīdi viegli kustēties gaisa plūsmā un pārstāt kustēties.
- novilnīt Īsu brīdi vilnīt un pārstāt vilnīt.
- noviļņot Īsu brīdi viļņot un pārstāt viļņot.
- noviļņoties Īsu brīdi viļņoties un pārstāt viļņoties.
- novīpsnāt Īsu brīdi vīpsnāt un pārstāt vīpsnāt.
- novirināties Īsu brīdi virināties un pārstāt virināties.
- novirmot Īsu brīdi virmot un pārstāt virmot.
- novirpuļot Īsu brīdi virpuļot un pārstāt virpuļot.
- nolocīties Īsu brīdi virzīties līkumojot un pārstāt virzīties.
- nostiepties Īsu brīdi virzīties, veidojot taisnu, izstieptu kopumu, un pārstāt virzīties (par putekļiem, dūmiem, uguni u. tml.).
- novizēt Īsu brīdi vizēt un pārstāt vizēt.
- novizmot Īsu brīdi vizmot un pārstāt vizmot.
- novizuļot Īsu brīdi vizuļot un pārstāt vizuļot.
- nozaigot Īsu brīdi zaigot un pārstāt zaigot.
- nozalgot Īsu brīdi zalgot un pārstāt zalgot.
- nozibēt Īsu brīdi zibēt un pārstāt zibēt.
- nozūdīties Īsu brīdi zūdīties un pārstāt zūdīties.
- nozvalstīties Īsu brīdi zvalstīties un pārstāt zvalstīties.
- nozvāroties Īsu brīdi zvāroties un pārstāt zvāroties.
- nozvērot Īsu brīdi zvērot un pārstāt zvērot.
- nozvīļot Īsu brīdi zvīļot un pārstāt zvīļot.
- nožadzināt Īsu brīdi žadzināt un pārstāt žadzināt.
- nostreipuļot Īsu brīdi, streipuļot un pārstāt streipuļot.
- izaust Izbeidzoties naktij, pilnīgi iestāties (par rītu, dienu, gaismu). Ataust.
- izdzist Izbeigt, pārstāt degt, izstarot gaismu.
- izdzist Izbeigt, pārstāt spīdēt, mirdzēt (piemēram, par gaismu, debess spīdekļiem).
- izzust Izbeigties, pārstāt izpausties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- pazust Izbeigties, pārstāt izpausties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli); pārstāt izpausties (acīs, skatienā, sejā) - piemēram, par jūtām.
- pāriet Izbeigties, pārstāt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, arī slimību).
- izzust Izmainoties, pārveidojoties pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām dabā).
- nozust Izmainoties, pārveidojoties pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām dabā). Izzust (2).
- nošķīst Izplatīties un pārstāt izplatīties gar (ko), garām (kam) - par dzirkstelēm, uguni u. tml.
- nolīt Izplatīties un pārstāt izplatīties lejā, zemē (pār ko, pāri kam u. tml.) - par gaismu.
- Taisies, ka pazūdi! Izsaucas, rupji pavēlot kādam doties prom, atstāt kādu vietu.
- Taisies, ka pazūdi! Izsaucas, rupji pavēlot kādam doties prom, atstāt kādu vietu.
- pamest Izveidot, izraisīt (ko tādu, kas paliek pēc tam, kad vairs nav izveidotāja, izraisītāja). Atstāt (6).
- izstāties Izvietoties, nostāties.
- izmīlēt Izzust mīlas jūtām (pret kādu). Pārstāt pārdzīvot (mīlas jūtas).
- nodzist Izzust, pār stāt izpausties (piemēram, sejā, acīs).
- izdzist Izzust, pārstāt būt (atmiņā, apziņā).
- izgaist Izzust, pārstāt eksistēt (par dažādām parādībām).
- pagaist Izzust, pārstāt eksistēt (par dažādām parādībām). Izgaist (3).
- izdzist Izzust, pārstāt izpausties (sejā, acīs, piemēram, par smaidu).
- rezerve Karaspēka vienība, daļa u. tml., kas ir atstāta kā (piemēram, kāda priekšnieka, štāba) rīcībā, lai to vēlāk iesaistītu militārā darbībā.
- nokaukt Kaukt (visu laikposmu) un pārstāt kaukt (par dzīvniekiem).
- nokladzināt Kladzināt (visu laikposmu) un pārstāt kladzināt (parasti par vistām).
- noklepot Klepot (visu laikposmu) un pārstāt klepot.
- sabiezēt Kļūt blīvam, apjomīgam, koncentrētam (piemēram, par mākoņiem, miglu). Kļūt tumšam (par krēslu), pilnīgi iestāties (par tumsu).
- tuvoties Kļūt tuvākam, pakāpeniski iestāties (par laiku, laikposmu).
- pamežs Kokaugu kopums, kas veido meža apakšējo stāvu un attiecīgajos augšanas apstākļos nekad nesasniedz augšējā stāva koku garumu un nevar tos aizstāt ne bioloģiski, ne saimnieciski.
- nokrākt Krākt (visu laikposmu) un pārstāt krākt.
- vakarot Krēslot. Iestāties vakaram.
- nokūkot Kūkot (visu laikposmu) un pārstāt kūkot (par dzeguzi).
- nokunkstēt Kunkstēt (visu laikposmu) un pārstāt kunkstēt.
- nokvankšķēt Kvankšķēt (visu laikposmu) un pārstāt kvankšķēt.
- nokvernēt Kvernēt (visu laikposmu) un pārstāt kvernēt.
- nokviekt Kviekt (visu laikposmu) un pārstāt kviekt.
- metasomatoze Ķīmiskie minerālu apmaiņas procesi iežos, kad vieni minerāli tiek aizstāti ar citiem un būtiski mainās iežu ķīmiskais sastāvs. Metasomatisms.
- metasomatisms Ķīmiskie minerālu apmaiņas procesi iežos, kad vieni minerāli tiek aizstāti ar citiem un būtiski mainās iežu ķīmiskais sastāvs. Metasomatoze.
- nolaiskot Laiskot (visu laikposmu) un pārstāt laiskot.
- platforma Līdzens paaugstinājums, piemēram, gar sliežu ceļiem dzelzceļa stacijā, gar upi piestātnē.
- laukā Lieto, lai aizstātu verbu, kas izsaka virzību ārā (no kā).
- iekšā Lieto, lai aizstātu, parasti virzības, verbu.
- klāt Lieto, lai aizstātu, parasti virzības, verbu.
- pāri Lieto, lai aizstātu, parasti virzības, verbu.
- priekša Lieto, lai aizstātu, parasti virzības, verbu.
- projām Lieto, lai aizstātu, parasti virzības, verbu.
- virsū Lieto, lai aizstātu, parasti virzības, verbu.
- stop Lieto, lai pavēlētu apstāties vai pārtraukt darbību. Lieto, lai norādītu uz pēkšņu piespiedu apstāšanos vai darbības pārtraukšanu.
- apturēt Likt apstāties. Neļaut virzīties tālāk. Panākt, ka apstājas. Apstādināt.
- apstādināt Likt apstāties. Neļaut virzīties tālāk. Panākt, ka apstājas. Apturēt.
- aizvadīt Likt atstāt kādu vietu, - aizraidīt, aizdzīt.
- raidīt Likt doties (projām). Likt atstāt (telpu, teritoriju).
- izkārtot Likt izvietoties, nostāties (cilvēkiem) noteiktā kārtībā, veidā.
- piestādināt Likt nostāties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) un stāvēt.
- nostādīt Likt nostāties, panākt, ka nostājas (kur, kādā veidā).
- stādīt Likt stāties, panākt, ka stājas (kur, kādā veidā).
- nolīņāt Līņāt (visu laikposmu) un pārstāt līņāt.
- nolīņāt Līņāt un pārstāt līņāt.
- nolīt Līstot virzīties un pārstāt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par samērā nelielu šķidruma daudzumu.
- nolīt Līt un pārstāt līt (par lietu).
- uzņemt Ļaut iestāties, iekļaut (organizācijā, mācību iestādē, kolektīvā u. tml.).
- atmesties Mainīties, iestāties (par laiku).
- iegriezties Mainoties izveidoties, iestāties (par laika apstākļiem).
- nomaurot Maurot (visu laikposmu) un pārstāt maurot.
- nomaut Maut (visu laikposmu) un pārstāt maut.
- grūžot Mest, kaisīt, atstāt aiz sevis gružus.
- nomiglot Miglot, smidzināt un pārstāt miglot, smidzināt (par lietu).
- Bērnu istaba Milicijas palīgnodaļa, kas nodarbojas ar bērniem un pusaudžiem, kuri, atstāti bez uzraudzības, pārkāpuši sabiedriskās kārtības noteikumus.
- Bērnu istaba Milicijas palīgnodaļa, kas nodarbojas ar bērniem un pusaudžiem, kuri, atstāti bez uzraudzības, pārkāpuši sabiedriskās kārtības noteikumus.
- nomirgot Mirgot un pārstāt mirgot (par lietu). Nosmidzināt.
- nomurgot Murgot (visu laikposmu) un pārstāt murgot.
- iznaidoties Naidoties un pārstāt naidoties.
- Palikt gultā (arī uz gultas sar.) Neatstāt guļasvietu. Ievērot gultas režīmu.
- piemeklēt Negaidīti iestāties, notikt (par ko nevēlamu).
- aizmirst Neiedomāties, neapzināties, nepaturēt prātā (piemēram, pienākumu, pasākumu). Atstāt novārtā. Neievērot.
- piemirst Neiedomāties, neapzināties. Atstāt novārtā, neievērot (parasti uz kādu laiku).
- bēgt Neiestāties, neizraisīties (par psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
- aizķerties Neilgi, pāri slīdot, pakavēties, apstāties (pie kā) - par skatienu.
- iesaldēt Nelaist apgrozībā, ekspluatācijā, atstāt neizlietotus (līdzekļus, vērtības).
- Dzeguzes kumoss Neliels uzkožamais no rīta, arī ēdēja atstāts kumoss uz šķīvja.
- Dzeguzes kumoss Neliels uzkožamais no rīta, arī ēdēja atstāts kumoss uz šķīvja.
- palikt Nemainīt, saglabāt (stāvokli, kad kas nav paveikts, sasniegts u. tml.). Nemainīties, tikt atstātam (stāvoklī, kad kas nav paveikts, sasniegts).
- iezagties Nemanāmi iesākties, iestāties (par laika posmu, parādībām dabā).
- piezagties Nemanāmi iesākties, iestāties (par laikposmu, parādībām dabā).
- piezagties Nemanāmi, negaidot iestāties, gadīties (par slimībām, nelaimi).
- pazust Nemanāmi, nepievēršot sev uzmanību, arī ātri doties prom, atstāt kādu vietu, attālināties.
- mākties Nenovēršami tuvoties, iestāties (piemēram, par laikposmu, kādiem apstākļiem).
- uzmākties Nenovēršami tuvoties, iestāties (piemēram, par laikposmu, kādiem apstākļiem).
- nolīt Nepārtrauktā plūsmā virzīties un pārstāt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par sīkiem priekšmetiem.
- sajaukt Neprecīzi zinot, uztverot, samainīt, aizstāt u. tml. (ko) ar citu.
- Likt mierā (arī mieru) Netraucēt, pārstāt traucēt ar runāšanu.
- Likt mierā (arī mieru) Netraucēt, pārstāt traucēt ar runāšanu.
- piemirst Neviļus, negribēti atstāt (priekšmetu kādā vietā), nepaņemt (to) sev līdzi.
- nodēdēt Nīkt bezdarbībā (visu laikposmu) un pārstāt nīkt.
- neaizstājams Nol. divd. --> aizstāt.
- nostāt Norimt, arī izbeigties (piemēram, par parādībām dabā). Nostāties (6).
- apklust Norimt, pārstāt izpausties (par psihiskām vai fizioloģiskām norisēm).
- nostāt Nostāties (1).
- aizstāties Nostāties (aiz kā, kam priekšā u. tml.).
- aizkrustot Nostāties (ceļā), neļaujot (kam) tikt garām.
- piestāt Nostāties (kādam) blakus, arī tuvu.
- piestāties Nostāties (kādam) blakus, arī tuvu.
- sastāties Nostāties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- iestāties Nostāties (kur, starp ko).
- piecelties Nostāties stāvus (parasti no sēdus, guļus stāvokļa).
- Pacelties (retāk pastiepties) uz pirkstgaliem (arī pirkstgalos) Nostāties uz kāju pirkstgaliem.
- Pastiepties (biežāk pacelties) uz pirkstgaliem (arī pirkstgalos) Nostāties uz kāju pirkstgaliem.
- Pacelties (retāk pastiepties) uz pirkstgaliem (arī pirkstgalos) Nostāties uz kāļu pirkstgaliem.
- Pacelties uz pakaļkājām Nostāties uz pakaļkājām.
- pastāt Nostāties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- retināties Nostāties, piemēram, ierindā, ar lielāku atstarpi citam no cita.
- iekrampēt Nostiprinot ar krampi (aizvērtas durvis, aizvērtus vārtus u. tml.), atstāt (ko) iekšpusē.
- vagot Notekot atstāt joslu, līniju (uz sejas, ķermeņa, piemēram, par asarām, sviedriem).
- iegrozīties Novietoties (kur), parasti nostāties, apsēsties tā, ka izveidojas vēlamie apstākļi.
- sakārtoties Novietoties, izvietoties noteiktā kārtībā, veidā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); sastāties ierindā.
- noņaudēt Ņaudēt (visu laikposmu) un pārstāt ņaudēt.
- modelis Objekts, ko veido, lai aizstātu pētījamo, izzināmo objektu, un kam ar pētījamo, izzināmo objektu ir noteikta līdzība.
- izraidīt Padzīt, izdzīt (no kurienes, kur u. tml.). Likt atstāt (telpu, teritoriju).
- Nelabojams (arī zvērināts) vecpuisis Padzīvojis vīrietis, ko nav iespējams pārliecināt stāties laulībā.
- Zvērināts (arī nelabojams) vecpuisis Padzīvojis vīrietis, ko nav iespējams pārliecināt stāties laulībā.
- savilkties Pakāpeniski iestāties (kādā vietā, vidē) - par vakaru, nakti, arī tumsu.
- nākt Pakāpeniski iestāties (par parādībām dabā, parasti par gaismu).
- virsū Pakāpeniski iestāties (par parādībām dabā).
- nolaisties Pakāpeniski iestāties (parasti par nakti, vakaru).
- biezēt Pakāpeniski iestāties, kļūt tumšākam (par krēslu, tumsu).
- nolaisties Pakāpeniski izveidoties, iestāties (par krēslu, tumsu).
- iznīkt Pakāpeniski izzust, pārstāt eksistēt (parasti par parādībām sabiedrība).
- norimt Pakāpeniski pārstāt viļņoties (par ūdenstilpi, ūdeni).
- virsū Pakāpeniski tuvoties, iestāties (par laikposmu, laika momentu, cilvēka mūža posmu).
- viesties Pakāpeniski veidoties (piemēram, par augiem), pakāpeniski iestāties (piemēram, par diennakts posmu). Arī rasties (1).
- rietēt Pakāpeniski zust, pārstāt eksistēt, pastāvēt.
- Nolaist rokas Pakļauties nevarībai, bezspēcībai, arī bezcerībai un pārstāt aktīvi darboties.
- Nolaist rokas Pakļauties nevarībai, bezspēcībai, arī bezcerībai un pārstāt aktīvi darboties.
- Pamest (arī atstāt) kaunā Pamest, atstāt (kādu) grūtā, nepatīkamā situācijā, bez palīdzības, arī ļaut piedzīvot (kādam) apkaunojumu.
- priekšklājs Papīrs (iesietas grāmatas vāku iekšpusē), kura viena puse uzvilkta vākam, bet otra atstāta kā brīva lapa (grāmatas priekšā un beigās).
- laist Parasti savienojumā ar «laukā», «ārā»: pārstāt turēt (ko savās rokās).
- iestājpārbaudījums Pārbaudījums, ko kārto, lai iestātos (mācību iestādē, aspirantūrā). Iestājeksāmens.
- izsāpēt Pārdzīvot un pārstāt pārdzīvot (bēdas, sāpes u. tml.).
- izkonkurēt Pārspējot (piemēram, kvalitātē), aizstāt (ko) - piemēram, par ierīcēm, vielām.
- mitēties Pārstāt (darboties), pārtraukt, arī beigt (savu darbību).
- apstāt Pārstāt (ko darīt).
- Atrauties nodomam (par ko), arī atraut domas (no kā) Pārstāt (parasti ar grūtībām) domāt (par ko).
- norimt Pārstāt (parasti pakāpeniski) - par vēju, lietu u. tml.
- norimt Pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties (par ierīcēm, mašīnām u. tml.).
- norimt Pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties vai kustēties.
- Iziet no modes Pārstāt būt modernam, nebūt vairs modē.
- Iziet no modes Pārstāt būt modernam, nebūt vairs modē.
- Noiet no skatuves Pārstāt būt repertuārā (par izrādi, lomu).
- Noiet no skatuves Pārstāt būt repertuārā (par izrādi, lomu).
- notecēt Pārstāt būt spēkā, izbeidzoties iepriekš noteiktam laikposmam.
- padoties Pārstāt cīnīties, arī nepretoties, ļaut sevi pieveikt (piemēram, kautiņā).
- apslāpt Pārstāt darboties (par iekšdedzes dzinēju).
- noslāpt Pārstāt darboties (par iekšdedzes motoru). Kļūt tādam, kam ir pārstājis darboties iekšdedzes motors (piemēram, par automobili).
- nostāties Pārstāt darboties (par mehānismiem, mašīnām u. tml.).
- nostāt Pārstāt darboties (par mehānismiem, mašīnām u. tml.). Nostāties.
- apstāties Pārstāt darboties (par mehānismiem, mašīnām).
- apstāties Pārstāt darboties (par organismu, tā daļām).
- nozust Pārstāt darboties (piemēram, kādā nozarē).
- saķerties Pārstāt darboties defekta dēļ (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
- aprimt Pārstāt darboties vai kustēties. Mitēties.
- stāties Pārstāt darboties, arī sākt darboties ar traucējumiem (par organisma daļām). Kļūt vājākam, beigties, parasti pakāpeniski (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- Nolikt (retāk nomest) ieročus Pārstāt darboties, darīt ko.
- Nolikt (retāk nomest) ieročus Pārstāt darboties, darīt ko.
- notecēt Pārstāt darboties, izbeidzoties nepieciešamajam atsperes saspriegumam (parasti par pulksteni).
- stāties Pārstāt darboties, parasti pakāpeniski (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
- pieklust Pārstāt darboties, parasti uz neilgu laiku. Darboties ar vājāku intensitāti (kādā jomā).
- Nozust no apvāršņa Pārstāt darboties, piedalīties kur, nebūt sastopamam kur.
- Nozust no skatuves Pārstāt darboties, piedalīties kur.
- Nozust no skatuves Pārstāt darboties, piedalīties kur.
- izdegt Pārstāt darboties, piemēram, pārdegot kvēldiegam (par elektrisko spuldzi, elektronu lampu u. tml.).
- pārdegt Pārstāt darboties, piemēram, sadegot (kādā vietā) kvēldiegam, tinumam (par elektrisko spuldzi, transformatoru u. tml.).
- aizgūties Pārstāt darboties. Darboties ar pārtraukumiem.
- nodzist Pārstāt degt, izstarot gaismu. Arī izdzist (1).
- apdzist Pārstāt degt. Pārstāt kvēlot, spīdēt.
- aiztrūkt Pārstāt dot pienu (par slaucamiem lopiem).
- gaist Pārstāt eksistēt (par cilvēku).
- norietēt Pārstāt eksistēt, pastāvēt.
- nostāties Pārstāt funkcionēt (par ķermeņa daļām, to darbību).
- nostāt Pārstāt funkcionēt (par ķermeņa daļām, to darbību). Nostāties.
- pārgribēties Pārstāt gribēt (ko, ko darīt), parasti pēc ilgas gaidīšanas, ciešanās.
- mosties Pārstāt gulēt miegā.
- pamest Pārstāt ietekmēt (kādu) - piemēram, par situāciju, psihisku stāvokli.
- Nomest masku Pārstāt izlikties, slēpt (ko).
- Nomest masku Pārstāt izlikties, slēpt (ko).
- izgaist Pārstāt izpausties (acīs, skatienā, sejā) - piemēram, par jūtām.
- apklust Pārstāt izplatīties (par runām, slavu, baumām u. tml.).
- pārsāpēt Pārstāt izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu.
- nodzist Pārstāt izstarot gaismu (parasti par elektrisko gaismas avotu).
- apstāties Pārstāt kustēties, virzīties.
- nostāt Pārstāt kustēties, virzīties. Apstāties (1).
- gaist Pārstāt kvēlot, spīdēt (par gaismu).
- pārlīt Pārstāt līt (par lietu).
- apstāties Pārstāt norisēt (par darbību, kustību).
- apstāties Pārstāt norisēt (par procesu).
- sastingt Pārstāt pārmainīties, attīstīties, pilnveidoties.
- izzust Pārstāt pastāvēt, eksistēt (par kādu dzīvnieku grupu). Iznīkt.
- izzust Pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
- nozust Pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā). Izzust (3).
- pakļauties Pārstāt pretoties, arī nepretoties un atzīt sevi par atkarīgu (no kā) - par tautu, valsti u. tml.
- padoties Pārstāt pretoties, arī nepretoties un atzīt sevi par uzvarētu (parasti bruņotā cīņā).
- apklust Pārstāt radīt skaņas (par dzīvniekiem).
- apklust Pārstāt radīt skaņas (par mūzikas instrumentiem, aparātiem, mašīnām u. tml.).
- pieklust Pārstāt radīt skaņas, parasti uz neilgu laiku radīt mazliet klusākas skaņas (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.).
- apstāties Pārstāt ritēt (par laiku subjektīvā uztverē).
- apklust Pārstāt runāt, dziedāt, smieties u. tml.
- Pamest (arī atstāt) likteņa varā (arī ziņā, retāk žēlastībai) Pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
- Pamest (arī atstāt) likteņa ziņā (arī varā, retāk žēlastībai) Pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
- Pamest (arī atstāt) likteņa žēlastībai (biežāk varā, arī ziņā) Pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
- Pamest (arī atstāt) likteņa varā (arī ziņā, retāk žēlastībai) Pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu varā.
- Pamest (arī atstāt) likteņa varā (arī ziņā, retāk žēlastībai) Pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu varā.
- pārsāpēt Pārstāt sāpēt.
- (Aiz)laist ciet govi Pārstāt slaukt govi pirms atnešanās.
- Laist ciet govi Pārstāt slaukt govi pirms atnešanās.
- aizlaist Pārstāt slaukt pirms atnešanās (piemēram, govi, kazu). _imperf._ Laist ciet.
- (Aiz)laist ciet (govi) Pārstāt slaukt pirms atnešanās.
- pārsnigt Pārstāt snigt.
- nodzist Pārstāt spīdēt, mirdzēt (par gaismu, debess spīdekļiem).
- pārsūrstēt Pārstāt sūrstēt.
- palaist Pārstāt turēt (ko satvertu) savās rokās. Pārstājot turēt (ko satvertu), atņemt, atbrīvot (rokas no tā).
- nolikt Pārstāt turēt (ko) rokās (pārtraucot vai izbeidzot kādu darbību) un liekot novietot (to nost, sānis u. tml.).
- atlaist Pārstāt turēt (rokās, ar rokām). Laižot vaļā, atņemt (rokas no kā). _imperf._ Laist vaļā.
- izlaist Pārstāt turēt (savās rokās, savā tiešā tuvumā u. tml.).
- apstāties Pārstāt virzīties uz priekšu (piemēram, rīcībā, arī attīstībā).
- stingt Pārstāt virzīties, kustēties, darboties un kļūt nekustīgam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- atšķirt Pārstāt zīdīt. Panākt, ka pārstāj zīdīt.
- pāriet Pārstāt, izbeigties (par parādībām dabā).
- aprimt Pārstāt, mitēties (par vēju, vētru, negaisu).
- padoties Pārstāt, neturpināt sacensties (parasti sportā), atzīstot sevi par uzvarētu.
- piestāt Pārtraukt (ko darīt). Pārstāt.
- Nomest (biežāk nolikt) ieročus Pārtraukt bruņotu cīņu. Arī padoties. Pārstāt darboties, darīt ko.
- Atmest ar roku Pārtraukt, pamest (ko iesāktu). Atstāt (ko) novārtā.
- stāties Pārtraukt, parasti pakāpeniski, kustību, apstāties (piemēram, par transportlīdzekļiem, ierīcēm).
- atsacīties Pārtraukt, pārstāt, nespēt darboties (par ķermeņa daļām, orgāniem, arī apziņu u. tml.).
- piesliedēt Pārvietojoties (piemēram, pa zāli, labību), atstāt nelielu sliedi (tajā), mazliet sabojāt (to).
- piepēdot Pārvietojoties atstāt (kā virsmā) pēdu nospiedumus lielākā daudzumā.
- nopēdot Pārvietojoties atstāt daudzus pēdu nospiedumus (visā kā virsmā vai tās lielākajā daļā). Pārvietojoties un atstājot daudzus pēdu nospiedumus, notraipīt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- pēdot Pārvietojoties atstāt pēdu nospiedumus.
- nosliedēt Pārvietojoties joslā (pa ko, pāri kam), atstāt sliedi (tajā), sabojāt (to).
- noplakt Pavājināties, arī pārstāt izpausties (par psihisku stāvokli).
- saplakt Pavājināties, parasti ļoti, arī pārstāt izpausties (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
- pieklust Pavājināties, pārstāt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- pametums Paveikta darbība, rezultāts --> pamest (3). Kādā vietā atstāts, arī pazaudēts priekšmets.
- pēdojums Paveikta darbība, rezultāts --> pēdot. Kādā virsmā atstāto pēdu nospiedumu kopums.
- Rokas nost! Pavēle, arī kategoriska prasība neiejaukties (kā) lietās. Pavēle, arī kategoriska prasība atstāt (ko) mierā.
- novēlēt Pēc savas gribas, vēlēšanās atstāt, nodot (kādu) apgādībā, arī pakļautībā, atkarībā.
- aprauties Pēkšņi apstāties (kustībā), pārtraukt (darbošanos).
- sacirsties Pēkšņi apstāties (parasti mulsumā, neziņā).
- uzbrukt Pēkšņi iestāties (par laikposmu, tumsu u. tml.).
- uzklupt Pēkšņi iestāties (par laikposmu, tumsu u. tml.).
- uzkrist Pēkšņi iestāties (par laikposmu, tumsu u. tml.).
- sastingt Pēkšņi pārstāt kustēties, virzīties (par parādībām dabā).
- sastingt Pēkšņi pārstāt ritēt (par laiku subjektīvā uztverē).
- sastingt Pēkšņi pārstāt virzīties, kustēties (piemēram, par transportlīdzekļiem, to daļām). Pēkšņi pārstāt darboties (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
- sastingt Pēkšņi pārstāt virzīties, kustēties, darboties un palikt nekustīgam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- pārtraukt Pēkšņi pārstāt, neturpināt (ko darīt, veikt).
- debarkaders Peldoša kuģu piestātne, pontons, pie kura var pietauvoties kuģi.
- piestāties Piebraukt un apstāties (pie kā, kam klāt, arī kā tuvumā) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos. Piestāt (2).
- piestāt Piebraukt un apstāties (pie kā, kam klāt, arī kā tuvumā) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos. Piestāties (2).
- piestāt Pieiet, pieskriet un apstāties (pie ka, kam klāt, arī kā tuvumā). Ejot, skrienot apstāties (parasti uz neilgu laiku). Piestāties (1).
- piestāties Pieiet, pieskriet un apstāties (pie kā, kam klāt, arī kā tuvumā). Piestāt (1).
- akcepts Piekrišana priekšlikumam stāties līgumattiecībās uz piedāvātajiem noteikumiem.
- paturēt Pieļaut, ka (kāds) paliek (kur, kādos apstākļos), arī likt, lai (kāds) paliek (kur, kādos apstākļos). Atstāt.
- atšalkt Pienākt, iestāties no jauna (par parādībām dabā vai sabiedrības dzīve).
- piestāties Pierimt (par parādībām dabā). Piestāt (3).
- piestāt Pierimt (par parādībām dabā). Piestāties (3).
- atslābt Pierimt, piestāt (par norisēm dabā).
- pietauvot Piesaistīt (ūdens transportlīdzekli, piemēram, piestātnei) ar tauvām, trosēm u. tml.
- izdzīt Piespiest, arī likt atstāt, pamest (kādu vietu). Padzīt.
- padzīt Piespiest, likt atstāt (piemēram, kādu vietu, darbu).
- steķi Piestātne (ūdens transportlīdzekļiem) - (parasti) koka konstrukcija, kuras viens gals balstās uz krasta, bet otrs - uz ūdenstilpes dibenā iedzītiem pāļiem.
- atestēt Piešķirt, izsniegt atestātu (pēc mācību iestādes beigšanas).
- atdurties Pievērsties (kam), apstāties (pie kā) - par skatienu, acīm.
- debitēt Pirmo reizi uzstāties (uz skatuves, filmā u. tml.), pirmo reizi piedalīties (piemēram, sporta sacensībās).
- plaškots Plakandibena kuģis bez klāja kravu pārvadāšanai ostas teritorijas rajonā, arī pagaidu tiltu celšanai un piestātņu ierīkošanai.
- mehanizēt Plaši ieviest mašīnas un aizstāt roku darbu ar mašīnu, mehānismu, ierīču darbu (kādā tautas saimniecības nozarē).
- nopogot Pogot (visu laikposmu) un pārstāt pogot.
- Stāties publikas (arī auditorijas, klases u. tml.) priekšā Publiski uzstāties.
- nogaudot Radīt raksturīgas stieptas, spalgas skaņas un pārstāt radīt šādas skaņas (parasti par iekārtu, ierīci).
- norasināt Rasināt un pārstāt rasināt (par lietu).
- nostāties Rasties, iestāties (par parādībām dabā).
- nolaisties Rasties, izveidoties, iestāties (par klusumu, mieru u. tml. stāvokli).
- sagult Rasties, izveidoties, iestāties, parasti viscaur (piemēram, par tumsu, miglu).
- sagulties Rasties, izveidoties, iestāties, parasti viscaur (piemēram, par tumsu, miglu).
- noraudāt Raudāt (visu laikposmu) un pārstāt raudāt.
- izraudāties Raudāt un pārstāt raudāt.
- noraudāt Raudāt un pārstāt raudāt.
- noraudāties Raudāt un pārstāt raudāt. Noraudāt (1).
- pudurot Retinot atstāt (lauksaimniecības augus) puduros pa trīs līdz četri kopā.
- noriet Riet un pārstāt riet (uz ko). Apriet.
- likt Rīkoties ar varu, lai panāktu, ka (kāds) atstāj, atbrīvo (telpu). Dot rīkojumu atstāt, atbrīvot (telpu).
- iestrēgt Rodoties grūtībām, šķēršļiem, apstāties, neturpināties, arī norisināties ļoti lēnām (par darbību, procesu).
- norūkt Rūkt un pārstāt rūkt (piemēram, par pērkonu).
- tauvot Saistīt ar tauvām (ūdens transportlīdzekli), piemēram, pie piestātnes.
- Lai stāv Saka, paužot vēlēšanos, lai (kas) paliktu neskarts, atstāts, saglabāts līdzšinējā veidā.
- gaismoties Sākties, iestāties (kļūstot gaišam) - par dienu.
- aust Sākties, iestāties (kļūstot gaišam) - par rītu, dienu.
- izšalkt Salkt un pārstāt šalkt.
- pierimt Samazināties intensitātē vai pārstāt, parasti uz neilgu laiku (par parādībām dabā). Kļūt tādam, kurā kāda parādība dabā samazinās intensitātē vai pārstāj, parasti uz neilgu laiku.
- nosāpēt Sāpēt (visu laikposmu) un pārstāt sāpēt.
- sastāt Sastāties (1).
- sastāt Sastāties (2).
- apstāties Sastāties (ap ko, kam apkārt).
- paklupt Sastopoties ar grūtībām, kļūdīties, pārstāt darboties, ko darīt un nespēt turpināt.
- palikt Savienojumā «palikt bez»: tikt atstātam bez (kā), būt spiestam iztikt bez (kā), arī zaudēt (ko).
- nobēdāt Savienojumā ar «bēda», «bēdas»: pārdzīvot un pārstāt pārdzīvot bēdas.
- iet Savienojumā ar «prom», «projām»: atstāt, pamest.
- laist Savienojumā ar «vaļā»: pārstāt turēt (ko) savās rokās, savā tiešā tuvumā. Pārstājot (ko satvertu) turēt, atņemt, atbrīvot (parasti rokas no tā).
- laisties Savienojumā ar «vaļā»: pārstāt turēties (pie kā).
- sniegt Savienojumos «sniegt koncertu», «sniegt priekšnesumus» u. tml.: publiski uzstāties ar koncertu, priekšnesumiem u. tml.
- mīties Secīgi nomainīt, aizstāt (citam citu). Rasties, veidoties (kā cita vietā).
- nosērot Sērot (visu laikposmu) un pārstāt sērot.
- nosērot Sērot un pārstāt sērot.
- līgava Sieviete, kas ir devusi piekrišanu vīrietim stāties ar viņu laulībā.
- iegriezt Skarot (ko), virzoties (pa ko), ieveidot, atstāt (piemēram, rievas) - parasti par ko asu.
- otrgadnieks Skolēns, kas uz otru gadu ir atstāts tai pašā klasē.
- pēcstundnieks Skolnieks, kas ir atstāts (skolā) pēc mācību stundām.
- bēgt Slepeni atstāt (dzīves vai uzturēšanās vietu).
- mukt Slepeni atstāt (dzīves vai uzturēšanās vietu).
- noslimot Slimot (visu laikposmu) un pārstāt slimot.
- noslinkot Slinkot (visu laikposmu) un pārstāt slinkot.
- nosmidzināt Smidzināt un pārstāt smidzināt (par lietu).
- nosmiet Smiet un pārstāt smiet.
- nosmilkstēt Smilkstēt (visu laikposmu) un pārstāt smilkstēt.
- koncertēt Sniegt koncertu, uzstāties koncertā.
- nosnigt Snigt un pārstāt snigt.
- rezervists Sportists, kura uzdevums ir vajadzības gadījumā aizstāt kādu sacensības dalībnieku.
- vientulība Stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats, atšķirts no citiem. Arī, parasti emocionāls, stāvoklis, kam raksturīga atstātības, pamestības izjuta.
- otrgadība Stāvoklis, kad skolēns uz otru gadu ir atstāts tai pašā klasē.
- nostenēt Stenēt (visu laikposmu) un pārstāt stenēt.
- atsisties Strauji iestāties (par laika apstākļiem).
- saslieties Strauji nostāties, pacelties (uz pakaļkājām).
- atcirsties Strauji virzoties, pēkšņi apstāties (kāda šķēršļa dēļ).
- izšalkot Šalkot un pārstāt šalkot.
- nošķīst Šķīstot virzīties un pārstāt virzīties gar (ko), garām (kam) - par šķidrumu, masu.
- nošņukstēt Šņukstēt (visu laikposmu) un pārstāt šņukstēt.
- Līdz pēdējam (arī beidzamam) tūkstotim, arī uz pēdējo (arī beidzamo) tūkstoti, arī pēdējā (arī beidzamā) tūkstotī Tā, ka ir atstāts novārtā, sabojāts, aizlaists bojā.
- daudzvērtīgs Tāds (ķīmiskais elements), kas spēj savienoties ar vairākiem (cita elementa) atomiem vai aizstāt vairākus atomus, vairākas atomu grupas ķīmiskos savienojumos.
- spalvains Tāds, kam ir atstāts apmatojums (par kažokādu, tās izstrādājumiem).
- vientulīgs Tāds, kam raksturīga atstātības, pamestības izjūta (parasti par emocionālu stāvokli).
- vientuļš Tāds, kam raksturīga atstātības, pamestības izjūta (parasti par emocionālu stāvokli).
- atmatains Tāds, kas atstāts atmatā.
- rezerve Tāds, kas ir atstāts kā (piemēram, kāda priekšnieka, štāba) rīcībā, lai to vēlāk iesaistītu militārā darbībā.
- neatsverams Tāds, kas ir tik vērtīgs, noderīgs, ka to grūti vai neiespējami ar ko aizstāt.
- neaizstājams Tāds, ko ir grūti vai neiespējami aizstāt ar ko citu.
- pabērns Tas, kas ir atstāts novārtā, kam nepievērš vajadzīgo uzmanību.
- pataupīt Taupot atstāt neizlietotu, neizmantotu. Saglabāt.
- Turēt runu Teikt runu, uzstāties ar runu.
- Turēt runu Teikt runu, uzstāties ar runu.
- ģērbtuve Telpa (parasti sabiedriskā iestādē), kur atstāt virsdrēbes. Garderobe.
- garderobe Telpa (sabiedriskā iestādē), kur atstāt virsdrēbes. Ģērbtuve (1).
- nobremzēt Tiekot bremzētam, apstāties (par transportlīdzekli).
- piebremzēt Tiekot bremzētam, palēnināt gaitu vai apstāties, parasti uz neilgu laiku (par transportlīdzekli).
- nopūst Tiekot darbinātam, parasti ar gaisa strāvu, radīt un pārstāt radīt skaņu.
- pazust Tikt aizmirstam; pārstāt ietekmēt, tiekot pārvarētam (piemēram, par atmiņām).
- palikt Tikt atstātam (kādā stāvoklī).
- uzmunsturēties Tikt pieņemtam, arī iestāties darbā (kuģa) komandā.
- spriesties Tikt traucētam kustībā, stāties (parasti iekļūstot šaurā vietā).
- notrakot Trakot (visu laikposmu) un pārstāt trakot.
- pēda Transportlīdzekļu atstātās pazīmes (kādā vidē, piemēram, iespiedumi, nospiedumi).
- glabāt Turēt, atstāt neizlietotu, nepārstrādātu u. iml.
- novakarot Tuvoties, iestāties novakarei.
- nākt Tuvoties, pakāpeniski iestāties (par laiku, laikposmu).
- Smagais ūdens Ūdens, kurā parastais ūdeņraža izotops ir aizstāts ar deiteriju.
- Smagais ūdens Ūdens, kurā parastais ūdeņraža izotops ir aizstāts ar deiteriju.
- divkājās Uz divām kājām (nostāties) - parasti par dzīvniekiem.
- divkājus Uz divām kalām (nostāties, pārvietoties) - parasti par dzīvniekiem.
- aizmesties Uz īsu brīdi apstāties kustībā, kavēties (kur, pie kā).
- iziet Uz neilgu laiku atstāt uzturēšanās vietu (piemēram, mājas, dzīvokli) un aiziet.
- uzrauties Uzmosties (no miega), arī atstāt guļasvietu pēc pamošanās, gulēšanas, parasti strauji.
- saistīties Uzņemties (kādu darbu, pienākumu), iestāties (kādā organizācijā), sākt nodarboties (ar ko).
- Stāties (kāda, kā) vietā Uzņemties, sākt pildīt citu pienākumus, aizstāt (ko).
- uzstāties Uzstāt.
- Kāpt kancelē (arī tribīnē) Uzstāties ar runu, izteikties (par ko).
- Kāpt tribīnē (arī kancelē) Uzstāties ar runu, izteikties (par ko).
- Kāpt tribīnē (arī kancelē) Uzstāties ar runu, izteikties (par ko).
- novaidēt Vaidēt (visu laikposmu) un pārstāt vaidēt.
- novaimanāt Vaimanāt (visu laikposmu) un pārstāt vaimanāt.
- novārguļot Vārguļot (visu laikposmu) un pārstāt vārguļot.
- improvizēt Veidot (ko), lai aizstātu, izlīdzētos.
- nodziedāt Veidot un pārstāt veidot raksturīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem).
- nākt Veidoties, iestāties, iesākties (piemēram, par kādu stāvokli, parādību).
- plūst Vienmērīgi izplatīties (par gaismu). Pakāpeniski iestāties (piemēram, par krēslu).
- līgavainis Vīrietis, kam ir līgava un kas gatavojas stāties laulībā.
- ievilkt Virzoties (pa ko mīkstu, irdenu), atstāt (aiz sevis pēdas sliežu veidā).
- ievilkt Virzoties (pagaisu), atstāt (aiz sevis pēdas, parasti nepārtrauktas līnijas veidā).
- sliedēt Virzoties, pārvietojoties atstāt sliedi (2).
- sprūst Virzoties, tiekot virzītam pa ko šauru, stāties, nespēt pārvietoties tālāk.
- majestātiskums Vispārināta īpašība --> majestātisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- majestātiskums Vispārināta īpašība --> majestātisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nozvanīt Zvanīt un pārstāt zvanīt (par zvanu, ierīci).
- izžagoties Žagoties un pārstāt žagoties.
- izžāvāties Žāvāties un pārstāt žāvāties.
stāt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV