noviļņot
noviļņot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
Īsu brīdi viļņot un pārstāt viļņot.
PiemēriNoviļņoja tumši zilais samta priekškars.
- Noviļņoja tumši zilais samta priekškars.
- Aiz paegļiem kaut kas nozibēja, cauri sīkskujotajiem zariem viņš saredzēja noviļņojam tumšzilu apģērbu.
- pārn. ..Lai dzīve man pakaļ noviļņo vēl Kā jūra, kad vētra pārgājusi.
Avoti: 5. sējums