nokrākt
nokrākt -krācu, -krāc, -krāc, pag. -krācu; intrans.
2.Krākt (visu laikposmu) un pārstāt krākt.
PiemēriGulētājs nokrāca kādu laiku un apklusa.
- Gulētājs nokrāca kādu laiku un apklusa.
2.1.pārn.; sar. Nogulēt miegā.
PiemēriSveķīts izgulējās un tad izstaigājās pa dārzu, bet Spilvans nokrāca līdz palaunadzim.
- Sveķīts izgulējās un tad izstaigājās pa dārzu, bet Spilvans nokrāca līdz palaunadzim.
- Man mežonīgi uzmācās miegs un, guvis iespēju likties uz auss, sirsnīgi nokrācu, līdz tiku pamodināts pēc pusnakts.
Avoti: 5. sējums