atcirsties
atcirsties -cērtos, -cērties, -cērtas, pag. -cirtos; refl.
1.parasti 3. pers. Cērtot kļūt neasam (par rīku).
PiemēriKad cirvis atcirties, vai jābeidz darbs?
- Kad cirvis atcirties, vai jābeidz darbs?
- Bruņinieks: Mans zobens atcirtās pret miesu mūri, Es uztrinu un atkal darbā laidu.
2.Strauji atdurties, atsisties (pret ko).
PiemēriAtcirzdamās pret šīm smiltīm, cirvja asmens šķautne kļūst robaina.
- Atcirzdamās pret šīm smiltīm, cirvja asmens šķautne kļūst robaina.
2.1.pārn. Strauji virzoties, pēkšņi apstāties (kāda šķēršļa dēļ).
PiemēriTad [suns] paceļ galvu, paosta gaisu, ātri nolec no sliekšņa, atcērtas ķēdē un rej.
- Tad [suns] paceļ galvu, paosta gaisu, ātri nolec no sliekšņa, atcērtas ķēdē un rej.
3.reti Strauji pagriezties atpakaļ. Apcirsties.
PiemēriKomandieris rīkoja griezties atpakaļ. Strēlnieki ātri atcirtās, bet bija jau par vēlu: izejas durvis aizņēma ienaidnieks.
- Komandieris rīkoja griezties atpakaļ. Strēlnieki ātri atcirtās, bet bija jau par vēlu: izejas durvis aizņēma ienaidnieks.
Avoti: 1. sējums